"tikai augša stulba. kāpēc man viss krīt zemē. tavā istabā viss pazūd. parāk liela nekārtība. kas vie velna. eu? kas tas pa sūdu? baigie blogi ķipa? izrubī mani, kristill. izrubī! izrubī mani. izrubī mani. izrubī mani. kur ir manas bankas kartes kods? nē. paga. [zīmē ar marķieri uz rokās] tagad visi domās, ka esmu slims. čista. paga. atļauj. kāda sajūta pārņem? [uzspiež punktu uz manis] laikam tu jau tik ļoti neiedziļinies. visi domās, ka esmu ar kko slims. un tad es iešu pie skolas medmāsas {smejas]. ja godīgi.. neizskatās īpaši reāli. nekas. vairākas dienas neesmu bijis dušā. izņemot šodienu. tagad uz otras rokas zaļas. čista slims izskatos.

te nav. [rīstās] kur ir mana lapiņa. mammu. man sākas mesties tādi. mamma: kristill, ko tu viņam izdarīji? kāpēc tu tā izdarīji? tev nebija ko darīt.? bērni, esmu tik pārgurusi un jūs mani kaitinat.

tas ir maks? es tādu gribu. atdosi man. ? viņš ir foršs. karoč. ja atrodi kodiņu tad atdod man. tas i svarīgi. istabā. "

atgriežamies dzīvē. brālis un misters mani reanimē.