vējš ir riebīgs. jo par pretīgu viņu nevar nosaukt.
dailes teātris bija kluss. ļoti kluss. mēs staigājām caur dienesta ieejām un izejām. un nonācām kamerzālē. kur runājām par darbnīcu vienu. bez dekorācijām viņa ir tik sasodīti jauka. un tie prožektori. un režisors, kurš laikam runāja par dramaturģiju. tas viss bija apmēram: bla.blaaa.blablaa.

goijā bija tēja, kas deva pa galvu.
un sarunas, kas izsita no līdzsvara.

viņi atnāca. un gāja runa par irbenes lokatoru. līķiem. grīnveja filmām. zilām pildspalvām. daudzsološāk nekā domāju.

bet man nepatika vakardiena.
ļoti.

sapnī bija zāle.
un haoss milzīgs.
un priekšā viņi abi.
viens baltā uzvalkā. otrs
mazliet bēšā. es bēgu prom.
viens skrēja pakaļ. otrs neizpratnē
uz mani skatījās. un pāri cilvēku jūrai
viņi lēca. baltais mani notvēra. un paturēja.


situācijas atkārtojas. no kļūdām ir labāk jāmācās.

mēģināt piepildīt.