sen nebiju sapņojusi murgus. tādus īstus.
tā ka pamostoties, tu nezini, vai spēsi no jauna iemigt.

grausti. tumsa. pāris draugi līdz. mētājas līķi. bailes. šaura telpa. pie sienas koka tāfele, uz kuras saraxts ar nogalinājamajiem. manas bērnības draudzenes a. vārds. pēkšņi dzird tuvojamies ko svešu. draugi pazūd, aizskrien. es palieku viena telpā ar koka tāfeli un līķiem. es pieglaužos pie durvīm. aizveru acis. un ceru, ka mani neieraudzīs. dzirdu soļus. tepat blakus. asi nagi pārskrāpē man vēderu. es joprojām turu acis ciet. tik auksts. soļi tālumā. atveru acis. esmu viena. tāda sajūta, ka nāve pagāja garām.




ar tēti staigājām pa ledu tajās karjerās blakus šosejai uz rīgu. bērnībā tur gandrīz brālis noslīka. runājām par to, ka man vajadzētu studēt datorzinības. ledus sāka kust. palika bail. tālumā dzirdējām mammu un brāli. viņi kliedza. ar tēti skrējām gar šoseju cik ātri vien varēdami. parādijās blakus mamma. un mēs trijatā skrējām uz ezeru. caur koku puduri pavērās ezers. cilvēki laivās stāvēja un skatījās dzelmē. klusums. izmisums. viņš noslīka.