šodien daudz domāju. domāju par to, ka man ir žēl. par to, ka šodien smaržo citādāk. par to, cik dārga ir brīvība un smaids. domāju, cik ļoti esmu es pati. domāju par dzīves jēgu. domāju par jums. par tik daudziem. skaista ir dzīve, vēl skaistāka ir dzīvība visapkārt.

un dzīves jēga slēpjas nevis priekos, domās, atklāsmēs vai citos izdomājumos, bet gan cilvēkos. tajos zemiskajos, patiesajos un dažkārt tik ļoti smiekligajos radījumos. tā slēpjas tajā, ko spējam viens otram un dot un ņemt. tā slējas priekos, ko jūs spējat man dot. slēpjas arī sāpēs, ko nodarāt. slēpjas visur. slēpjas skatienā, slēpjas apskāvienā, slēpjas asarās.

mūzika ielīksmo!

kā patīk dzīvot. ! :]] nav paradoksāli?

un es uzraxtīšu "othalia's secrets"! es to pabeigšu. un varēšu mirt laimīga.

es esmu kko salietojusies?

vai nav vienaga. bļin!!!!!!!! kā man patīk raxīt bezjēgā. kā man patīk kko sviestaini runāt. :DDDDD es nezinu, kas man ir uznācis. !

jūs zinājāt, ka argumentētā eseja ir murgs? :DDD un zinājāt, es dievinu dzīvot. un lai kā arī būtu. paldies.