tu mainījies. tu spēlējies. tu slēpies. tu sāpināji. tu neredzēji. tu izmantoji.

tu neteici acīs.

es turēju visu pie sevis. cerēju, ka aizmirsīšu. sen. un tad tu netiki pāri saviem kompleksiem. tu vēlējies tikt žēlota. es nespēju. es turēju aizvainojumu, ko neaizmirsu.

es biju maita tavās acīs.

bet nekad neienīdu.

. turēšu aizvainojumu. jo ja tavā priekšā aizver kko personisku vienreiz, tu nesaproti un apvainojies, sāc saukt par maitu. tu nejautā, bet izfantazē pati. tu nesaki acīs, bet šeit.

cilvēki uzskata tevi par savu draugu, neuztraucies. bet tavā vietā es tiktu pāri saviem kompleksiem. tad viss būtu daudz vienkāršāk.

*dažkārt atliek pajautāt.

tieši šodien, kad esmu šādā stāvoklī, bija jaierodas Aridlam, Arnem un Evijai. jā, un viņi visi protams domā, ka balsi esmu nodzērusi. pirmo reizi divu gadu laikā atkal satieku Arildu! un pagājušoreiz kad atbrauca Evija ar Arni, es jau biji līdzīga pēc iepriekšējās nakts [respektīvi skrējiena nakts ;D] nu kāpēc? vēl leilāks kauns, nemaz nerunāsim par vecākiem kas kko burīs tiklīdz viņi aizbrauks. damn it! un Arilds mani pat uz Norvēģiju atkal uzaicināja. pat ar draugiem kopā. tik jauki. un ar Arni parunājāmies vāciski un viņš jau prot nedaudz latviski, visai kropli, bet tik un tā..:]] vakars būtu vnk ideāls, ja vien es nebūtu šāda - nevarēdama normāli parunāt.