apkārt ir pavisam tumšs.
es dievinu vētru. un tūlit bus.

būs rīt arī viss no gala.


ielīmēju dienasgrāmatā mazus papīrīšus. ko par mani domā. godīgi sakot, tas man bija gandrīz vienalga. un pārlasīju. brīnos vēl joprojām. - māksliniece. es? vismaz puse uz pusi - māksliniece vai gudra. un viss. tik daži tuvākie uzrakstija ko tādu kas aizskāra. un citi savukārt - salti. pat tuvākie mēdz būt bezgala salti. skumji? nē, traģiski.

bet nevajag man sirsnību! vairs nē. vajag teicienu - no burden is too heavy when it's shared with a true friend. un tā ir. un man ir prieks vismaz par to.