es pirms pāris dienām sapņoju jokainu un diezgan tumšu sapni. pēdējā laikā nebiju sapņojusi vsp, tādēļ šo tā īpaši atcerējos. un starp citu, sapnis kur mani viens draugs nometa no pleciem piepildījās 1dien.

aizvakar sapņoju. drūmas pilis, tumši tuneļi un pāris gleznas, es un mans brālis un divi suņi laukā - viena mana Marso, otrs - nepazīstams un draudīgs. ar brāli staigājam ar lākturiem pa tumšo pili, pa ceļam es ieraugu divas gleznas, viena - gluži kā svētais vakarēdiens, daudz ļaužu pie galda sēd un ēd, viņi vienīgie izgaismoti un fonā tumsa. otra - jauna meitene gaišiem matiem gaiši zilā kleitā un rokās spogulis. bet kkā dīvaini. var redzēt gan meiteni, gan viņas attēlu spogulī. bet attēls ir sakropļots .. it kā saplēsts spogulis un nu griezs attēls rādās. ļoti nobijos no šī tēla, domāju, ka tā esmu es, tomēr pēc mirkļa sapratu, ka neesmu. ar brāli uzgājām līdz torņa augšai un tur ir kkāds profesors vai kkas tādā garā. nokāpjam lejā, un satiekam tēti melnās drēbēs un bailes no tā otra suņa.

tas nebija murgs, tik baisa nomelmtības sajūta.

morāla izvarošana.

mūzika dziedē.