pīrādziņ. nāc ārā

jā. ir dīvaini. viss šeit ir dīvaini. apzināties, ka iesīkstējušam prātam ir grūti paraudzīties iespējams uz latviešu patriotisma zaimošanu. un tajā saskatīt vien kādu absolūtu nogrēkošanos . un nespēt saskatīt lielisko darbu. kurā atainojas prāta perversais avangadriskais un abstarktais lidojums. ka viņš neatpstājas pie iespiestām dogmām, ka māksla ir relatīva. tā nav tieša un burtiska. bet tā ir pakārtotta mūsu apziņai un uztverei, kairinot mūsu nervus un mudinot uz apjēgsmi. tā nav iesīsktējusi veca veča, kas sēž un skaita pātarus. māksla nepateiks, kā dzīvot. un ko darīt. un kāpēc to sagaidīt ? kāpēc domāt, ka tas viss ir realitāte un taisnība ? mans prāts grib domāt, ka tā ir sirrealitāte. prāta.dvēseles. izjūtu sirrealitāte. un jo tālāk tā ir no patiesības, jo vairāk tā mudina mūs apzināties patiesībā smieklīgo taisnību un īstenību. protams. viss var tikt traktēts no ne-devianta skatpunkta. un pielāgoties vairuma tieskmēm māklsu padarīt par masu kultūras sastāvdaļu, kas to pielāgo realitātes izjūtai, vien liekot baudīt. nevis domāt.


[kad vakar pēc 'velna fudži' arsenālā bija klusums un veci skābji ģīmji]