bērnības milicija.
izmētātie stikla kubi un aplauztie koka apļi. manas domas aptveras ap brīv.būšanas stīgām. klusie un nemanāmie soļie džungļos. ne zariņš nenokrakšķ. tikai elpa saraustīta. no gaisa . no reibinoša gaisa. dejot kā astērs. un lidot kā margarita. zāģu skaidu.kritumi. apgaismošanas ierīces vēl neizdeg. vien skan tā adrese strēlnieku ielā. purva iela mani gaida piektdien.

jo man pietrūkst. tā visa viegluma uz dīvāniem un cepešplītīm. gald.dejošanas. un lēto tēju cukurotā garša. kā man pietrūkst tā viegluma. kur domas ir prom. prom no kliedzieniem un dusmām verdošām. prom no uztraukumiem un pienākumiem, skriet. no laikiem tikos un tikos. no lappusēm nepabeigtām. ikstena. zem manas lampas sēž. tās domas par brīvībām, pie jūras. kur nav nekas vairāk kā sausās smiltis, kas slīd caur kāju pirkstiem. kur kāpās sēžot, mēs smejamies par cilvēkiem. nerātnie smaidi. vien sarkanā mašīna. un mans zilais lakats. tas melnais punktiņš. un vakars piektajā stāvā.

jo ir lūzuma punktu daudzveidība. vai labāk? vai sliktāk? vai skaidrāk? vai blāvāk? nenožēlojamība. izgulētie smaidi. un derības uz uzticēšanos.

izpārdošana. izsoli mani. manus sapņus.