Bābeles netīkls

Mon, 12 Apr 2010 20:05:21 GMT

Wot, nupat ienāca prātā tāds domu tēls - kaut kāda dejotāja, dejo, dejo, skrien un šaudās, un tad viņai viens vienu brīdi pieliek priekšā ar morfiju (tipa) samitrinātu salfeti. Pašlaik lasu Darela "Justīni", man patīk. Melisa Artemis: bēdu patronese. Dejoja banāli, kā ūdenskritumam piejūgta gazele. Padomāju, ko labāk, ja wispār, uzdāvināt tālumā dzīvojošam draugam - Sašas Sokolova "Muļķu Skolu" (lasīju krieviski) vai Lorensa "Baltazaru" (turpinājums "Justīnei"). Vispār, vārdi man arī patīk/mēdz patikt. Piemēram, tādi vārdi kā Baltazars (kas, vispār, nozīmējot `Baals Svētī` vai kaut kā tā). Ir tādi vārdi, kas šķiet interesnati, kaut kā zvana. Ja man nekad nebūtu licies, ka vārds `Baltazaars` ir jocīgs, es, laikam, nekad neatrastu šo, tāpat kā vārds Nebukadnecars.

grdn

Wed, 24 Feb 2010 21:17:47 GMT

teikumi

Fri, 12 Feb 2010 05:15:06 GMT

Andželika ir kā debess manna.

Kādreiz pazinu Andželiku. Viņa bija skaista, plastiska un mazliet tumīga. Tāda balta (pēc ādas tipa) blondīne.

Iedot ar karstu čaiņiku kādam tā, lai paliek rēta no acs kaktiņa līdz zodam.

Vakar man bija slikts noskaņojums.

Tie tādi nesaistīti ārpuskonteksta teikumi. Par to kā bijis.

Miega dziesma mīļotajai

Fri, 22 Jan 2010 19:34:14 GMT

Egļu meži, egļu meži
Tumšas tāles, tumšas tāles
Miglas vāli, miglas vāli
Jēra cirksnis, jēra cirksnis
Zelta dzirkles, zelta dzirkles
Kaula ķemme, kaula ķemme
Mana roka, manas rokas

Mūžība ir karaļvalsts,
Mūžība ir karaļvalsts
Esi mana princesīte
Mežā, matiem atraisītiem.

12.

Tue, 12 Jan 2010 21:08:29 GMT

Šodien piezvanīja E., kas kādreiz dzīvoja man kaimiņos un apsveica Jaunajā Gadā, tas bija ļoti mīļi.

Thu, 05 Nov 2009 23:52:42 GMT

Vēl man ienāca prātā, nesen, mazgājot veļu: "Mana mīlestība ir kā siļķe", no Drakulas izrādes. Šovakar ienāca prātā, ka var teikt: "Mana mīlestība ir kā dzeloņplūme", vienkārši, ka var tā teikt. Ja var un vajag.

Kaļķu vārti

Thu, 05 Nov 2009 22:58:00 GMT

Kad izgriežas no Brēmenes muzikantiem gar Jāņa baznīcu uz Jāņa sētu un Orange bāru, tur ir uzraksts uz sienas, ar krītu uz ķieģeļiem. Kazi`, varbūt nu jau nomazgājies lietū.

Šis:

Tā es Tevi turu
Šķēpi no manām acīm izvilkti
Ne mīlu, buru*

* vai otrādi - nevarēja saprast pēdējo vārdu kārtību

/(c) autors nezināms

Tas iet pie tā spama, ko kādreiz esmu gribējusi te ierakstīt, bet neesmu izdarījusi. Man tas saistās ar Mortiis dziesmu You Put a Hex on Me un vienu Tima Bērtona dzejoli par Vudū meiteni. Kaut kāds stress uznāca un šķita, ka kaut kas jāieraksta. Tad nu atzīmējos. /Ar ķeksi.

ka esmu.

Tue, 29 Sep 2009 23:33:18 GMT

stoo kuinnuto

prototips

Tue, 30 Jun 2009 17:35:17 GMT

"Viņš ieraudzīja garu, kalsnu, ap četrdesmit gadus vecu cilvēku ar iegarenu seju, kurai piemita smalks skaistums. Zem viņa acīm ar puspievērtajiem plakstiem bija tumšas ēnas - it kā no ciešanām vai bezmiega, kas kāpināja acu mirdzumu un maigo grūtsirdību. Seja bija ļoti bāla, atskaitot biezās, košsarkanās lūpas un drudžaini sārtos vaigu galus.
Šo lūpu izteiksme kaut kā traucēja sejas nevainojumo skaistumu, tajās vīdēja nenoskāma, bet nenoliedzama nepilnība, kas bija pretrunā ar smalkā deguna jūtīgajām nāsīm, tumšo, dzelmaino acu maigumu un bālās pieres cēlo mierīgumu."

/Rafaels Sabatini "Kapteiņa Blada Odiseja"/

Tiesnesis Džefreiss bija reāla vēsturiska persona. Viņam esot paticis pakārt pēc iespējas daudz cilvēku.

:)

Thu, 11 Jun 2009 17:48:59 GMT

Tas tā - kamēr jūzeris solipse gatavoja pupiņas vakariņām un es gaidīju, kad iesim ārā uz parku.

death eaters

Fri, 22 May 2009 05:22:03 GMT

No rīta mums priekšā katrai ir brokastu trauks - pelnu trauks. Un kāds piesēžas tuvu, pieliek roku pie diafragmas un saka - dedzina. Uguns. Un tā jau arī ir. Jo smēķējam tik daudz - uz mēles ir nikotīna un pelnu nosēdumi. Ārā līst. Tas ir patīkami. Un kaut kā nejauši internets sāka atskaņot šo , nekad agrāk nebiju dzirdējusi.

ne tikai lapseņu kodumi

Thu, 16 Apr 2009 12:46:41 GMT

- sāpošo vietu pielikt zemei.

mas

Mon, 22 Dec 2008 10:53:08 GMT

Wakar sacepu piparkūkas, gaisīgas kā arī pasējās, bet ir, vismaz vienā namā stāv uz galdiņa. Izrullēju mīklu ar vīna pudeli, formas saspiedu no glāzēm, rotāju ar mandelēm. Vēl izmetu pāris sarkastiskus jokus par citiem cilvēkiem, lai gan, parasti tā nedaru - bet, kaut kā cenšos viņus sargāt, neaizskart nimbu, ja tā var teikt. Bet, nu - no otras puses - joki jau veselīgi, un tad vēl vakara spriganumam un personīgajai vēlmei dabīgi pausties (ar savu redzējumu). Un, tad vēl atliek domāt, ka citi cilvēki ir gudri, maigi un taktiski, kādi viņi arī ir. Un ko es ļoti cienu. Ko es varu pateikt pati par sevi, neko daudz vairāk kā parasto love me, please love me,

kas ir arī aktīva norise, protams,

:)

Tue, 11 Nov 2008 11:10:08 GMT

dziesma

/vakar pa radio

instruments

Tue, 28 Oct 2008 09:35:46 GMT

No rīta lietus jauki grabina gar palodzi, man no x izsmēķētām cigaretēm mazliet spiež plaušas, apakšā. Iedomājos, ka gribētu sev čūsku - kā Kleopatrai, ko pielikt pie krūts, tikai tādu, kas man varētu izsūkt to niko- indi no turienes.

Tad mazliet pavārtījos pa gultu, uztaisīju tēju (man garšo Earl Grey) un gāju uz darbu, (kur man atkal prasīja, kāpēc es nerakstot sacerējumu :p).

lillijas

Thu, 16 Oct 2008 06:45:07 GMT

Atklājums ir tāds: agrāk zīmēju lillijas ar maziem punktiņiem uz ziedlapām. Tie bija reizē punktiņi un arī sīki asins pilieni, kas izšļākušies pār ziedu. Zinu, kur to noskatījos - bildē - un tur tā bija - tikapt labi punktiņi kā asins pilieni. Domāju, ka tādām lillijām jābūt.

Apkopēja pa nakti (nesen notika fests), bija apgriezusi manas krizantēmas un sakārtojusi vāzē ar lilliju, sapurinājusi to, tad arī pamanīju, ka tie punktiņi rodas no putekšņlapām, kas ir intensīvi oranžā rūsas tonī, putekšņiem nobirstot uz baltajām ziedlapām.

Izskatās dekadenti, īpaši rudenī, tā šķiet.

Wed, 01 Oct 2008 07:16:51 GMT

О,Господи!
Спаси мою душу грешную
За порядки здешние,
От этапа дальнего,
От шмона капитального,
От забора высокого,
От прокурора жестокого,
От хозяина-беса,
От пайки малого веса,
От тюремных ключников,
От стальных наручников,
От лесоповала,
От холодного подвала,
От короткой стрижки
И защити от вышки.
Аминь.

/Krievu cietumnieku lūgšana, arī dziesma/

brīvdienas, dažas piezīmes

Mon, 25 Aug 2008 11:04:01 GMT

Braucām ar mašīnu, domāju par sievieti, viņas vaigi ir balti un sārti kā āboli, kleita tumši zila kā ipomejas un mati smagi kā ūdenszāles.

MJR festivālā no grupām man patika Von Thronstahl (teica gan, ka vokālists bija piedzēries, bet tas galīgi nešķita būtiski, jo viņš bija ļoti aizraujošs un izteiksmīgs, man patika), Spiritual Front (ar biedrenēm iefanojām par dziesmu nosaukumiem - tādiem kā "Cold Love, Cold Coffee", "Love through Vaseline" un citām frāzēm), Sieben (kurš neuzdāvināja savu disku) un Wejdas, no kā paspējām dzirdēt tikai vienu dziesmu, kas ir Knuta Skujenieka dzejolis ar vienīgajiem vārdiem, kurus atceros - ja pareizi - tādiem: (bet, arī nav tik būtiski): "Un vairāk kā tulpes dārzā, no žvingas zied vīriem galvas", ļoti skaistā, akcentētā latviešu nevalodā, tādā vijīgā un dūmakainā kā kāda rituāla jaunavu deja dārzā vai biezi, balti dūmi, kas ceļas no kandžas darināšanas (es gan nezinu vai no kandžas gatavošanas ceļas dūmi, bet arī tik nav svarīgi).

Ezers bija svētība. Cilvēki skaisti un interesanti.

Un es domāju arī par savu dvēseli, ka par to ir jārūpējas, lai aug skaista un laba. Nu, dvēsele ir tāds kā dzīvības/dzīvīguma princips, just un uztvert spēja. Un - tā ir ne tikai "kas", bet arī "kā", ne tikai kaut kāda iekšēja, kā būrītī ieslēgta vienība, bet arī aktualitātē pasaulē pastāvoša, darbīga. Ai, nu -

♥.

:)

Sun, 27 Jul 2008 12:13:29 GMT

(Lasīju par Ziemu, iedomājos Sniegbaltīti.)

Mon, 21 Jul 2008 08:06:45 GMT

Šis attēls man patīk. The Birthday Party "Mutiny".

Kā bija - tas, kurš aizmirst pagātnē piedzīvoto labo, noveco tajā pašā dienā - par brīvdienām - bildi atceros, bet sajūtas ir tās, kam gribas iet pakaļ vēl, piepildīt sirdi.

Vēl vakar saņēmu dāvanu - Bjorkas jauno albumu un akmeni no Hitlera Ērgļa ligzdas, kuram "varbūt uzkāpusi Eva Brauna vai viņai tur nopilējušas menstruālās asinis". Smuki.

Sun, 29 Jun 2008 20:09:25 GMT

Izrādās, cara bērni savulaik dzīvojuši pusbadā, jo ēdienreižu regula paredzēja, ka vispirms ēd pieaugušie un viesi, turklāt, bērni drīkstēja atstāt galdu tikai pēc tam, kad to darīja tēvs.
"Ravenous, Nicholas once attacked the hollow gold cross filled with beeswax which he had been given at baptism; embedded in the wax was a tiny fragment of the true cross. "Nicky was so hungry that he opened the cross and ate the contents — relic and all", recalled his sister Olga". (Par Nikolaju II.)

Cafe flesh 2

Sun, 22 Jun 2008 18:28:54 GMT

Klausos uz riņķi vienu no savām mīļākajām dziesmām - "Cafe Flesh" no Foresta di Ferro. Izrādās - ir arī filma ar tādu nosaukumu:

1982. gada "post-apocalyptic cult pornographic science fiction". Kazi` varbūt vērts kādreiz redzēt.
Dzeru dabīgi pussaldu itāļu sarkanvīnu ar Sniegbaltītei vai Jaunavai Marijai līdzīgu meiteni uz etiķetes, kaimiņš ieteica, pīpēju Captain Black, biju Krievijā.

Krēsla un dators. Kas tagad būs?

Tue, 03 Jun 2008 20:54:27 GMT

Šorīt no rīta pamanīju pirmās maijrozes. Vai tējas rozes, atkal īsti nezinu kā viņas sauc. Vakarā pēc baseina kaimiņš pagatvoja, lūk, kādu brūvējumu: kumelīšu tēja, cukurs, saldais krējums. Saldi un garšīgi. Sēdēju pie atvērta loga, pīpēju cigaretīti, žāvēju matus. Kaimiņš taisa putukrējumu. Tad iemērcu pirkstu krējumā, lai pārbaudītu konsistenci (es palīdzēju taisīt). Turpinu žāvēt matus. Paēdām vakariņas, bija jauki.

Ir arī fabula, bet fabulas nerakstīšu, tā vienmēr nav labi un fabulas mēdz būt diezgan vienādas.

Un vēl, dažreiz mēs paņemam vārdus no cilvēkiem, kurus mīlam, tāpēc, ka viņi tos lieto. Tā, piemēram, "cigaretīte" oriģināli nemaz nav mans vārds.

ozoliņa

Wed, 28 May 2008 21:14:51 GMT

To skaisto, slaveno latviešu teātra aktrisi, kura spēlēja pirms daudziem gadiem, laikam, kad Smiļģis bija jauns un dzīvs, tādu lielām, melnām acīm gandrīz visās bildēs, un kura bija Spīdala Raiņa "Ugunī un Naktī" sauc taču Lilita Ozoliņa? Vai arī - es visu jaucu, jo internets uz šī vārda man rāda bildes ar tādu blondu kundzi??

Fri, 23 May 2008 21:00:46 GMT

Velns, laikam last.fm radio par mani smejas. Sēžu, tulkoju savu gabaliņu un iedomājos par to sajūtu, kas dažreiz uznāk - to, ka neko nevar sajust. Blank. Tukšs. Tādās reizēs bieži labi aiziet gulēt, ja tas ir vakarā un tu esi viens. Uzdevu savam radio spēlēt "Coil" līdzīgos māksliniekus - un viņš man ko - "Constant Shallowness"/"Tunnel of Goats", ļoti īss treks ar tādiem smiekliņiem. Pat neieskroblēja, varbūt tas gabals bija garāks. Nu, bet neko. Viens no ikdienas smalkajiem tingel-tangeļiem, zvārgulīša skaņas. :)