| |
[Apr. 12th, 2010|10:31 pm] |
|
Wot, nupat ienāca prātā tāds domu tēls - kaut kāda dejotāja, dejo, dejo, skrien un šaudās, un tad viņai viens vienu brīdi pieliek priekšā ar morfiju (tipa) samitrinātu salfeti. Pašlaik lasu Darela "Justīni", man patīk. Melisa Artemis: bēdu patronese. Dejoja banāli, kā ūdenskritumam piejūgta gazele. Padomāju, ko labāk, ja wispār, uzdāvināt tālumā dzīvojošam draugam - Sašas Sokolova "Muļķu Skolu" (lasīju krieviski) vai Lorensa "Baltazaru" (turpinājums "Justīnei"). Vispār, vārdi man arī patīk/mēdz patikt. Piemēram, tādi vārdi kā Baltazars (kas, vispār, nozīmējot `Baals Svētī` vai kaut kā tā). Ir tādi vārdi, kas šķiet interesnati, kaut kā zvana. Ja man nekad nebūtu licies, ka vārds `Baltazaars` ir jocīgs, es, laikam, nekad neatrastu šo, tāpat kā vārds Nebukadnecars. |
|
|