| Pills |
[Apr. 25th, 2006|02:39 pm] |
Pašlaik man gribētos būt mājās, es būtu vienā veļā un džemperī sūnu zaļā krāsā no smalkas dzijas, man būtu arī zeķes, melnas ar mežģīni, pusgaras vai garas.
Un es sēdētu gultā un skatītos ārā pa logu.
Tieši tādā dienā kā šī.
Un kaut kas būtu labi.
Un kaut kas būtu tik laimīgi.
Mazo lietu dievs.
Vakar ar draugu mēs runājām par slimībām. Par to, vai cilvēks ir vai nav viņa slimība. Viņš tiecās uzskatīt, ka ir.
Tomēr es ceru, ka visas slimības aizplūdīs kā zilumi no ādas virsmas un pazudīs zem tās, ka tās izdzisīs, tāpat kā zilais zīmogs, ko triec ārsta roka. |
|
|