| brīvdienas, dažas piezīmes |
Aug. 25th, 2008|10:49 am |
Braucām ar mašīnu, domāju par sievieti, viņas vaigi ir balti un sārti kā āboli, kleita tumši zila kā ipomejas un mati smagi kā ūdenszāles.
MJR festivālā no grupām man patika Von Thronstahl (teica gan, ka vokālists bija piedzēries, bet tas galīgi nešķita būtiski, jo viņš bija ļoti aizraujošs un izteiksmīgs, man patika), Spiritual Front (ar biedrenēm iefanojām par dziesmu nosaukumiem - tādiem kā "Cold Love, Cold Coffee", "Love through Vaseline" un citām frāzēm), Sieben (kurš neuzdāvināja savu disku) un Wejdas, no kā paspējām dzirdēt tikai vienu dziesmu, kas ir Knuta Skujenieka dzejolis ar vienīgajiem vārdiem, kurus atceros - ja pareizi - tādiem: (bet, arī nav tik būtiski): "Un vairāk kā tulpes dārzā, no žvingas zied vīriem galvas", ļoti skaistā, akcentētā latviešu nevalodā, tādā vijīgā un dūmakainā kā kāda rituāla jaunavu deja dārzā vai biezi, balti dūmi, kas ceļas no kandžas darināšanas (es gan nezinu vai no kandžas gatavošanas ceļas dūmi, bet arī tik nav svarīgi).
Ezers bija svētība. Cilvēki skaisti un interesanti.
Un es domāju arī par savu dvēseli, ka par to ir jārūpējas, lai aug skaista un laba. Nu, dvēsele ir tāds kā dzīvības/dzīvīguma princips, just un uztvert spēja. Un - tā ir ne tikai "kas", bet arī "kā", ne tikai kaut kāda iekšēja, kā būrītī ieslēgta vienība, bet arī aktualitātē pasaulē pastāvoša, darbīga. Ai, nu -
♥. |
|