| draugi... |
[03 May 2003|11:15am] |
Mans draugs.
Mans zemūdens lauks.
Mans rododendra augs,
un viszinošs padomnieks, kas sauks,
kad jāiet vai nē. Uz turieni vai te.
Vai, kad un kā griezties piruetē.
Nekad neapturēs, nekad nepārspīlēs,
nekad nepiedraudēs vai vēl ļaunāk.
Nekad neaprunās, nekad nepārdomās,
nekad nebeigs teikt:
"Dzīve ir skaista dažreiz..."
Šalalalalā...
-kaadreiz,pirms gadiem kad shito dziesmu klausiijos domaaju ka jaa, taa ir..ir taadi draugi,kuri buus uz muuzhu un nekas nespees to
mainiit...maldiijos..saapiigi un ljoti ljoti zheeel..
|
|