Mjū, atkal viena diena, ko ieskrāpēt sienā. Gaidīšana kā defaults, protams, joprojām un arvienu. Šodien gandrīz apraudājos - pirms kora skates mēs salasījāmies vienā kabinetā un es tiku pie trim asinssarkanām, brīnumdaiļām rozēm (tā iet, ka tu esi teju vienīgais muļķa divpadsmitais, kas dzied skolas korī XD). Labi, atlikušo dienu šie ziedu etaloni tika staipīti apkārt nebūt ne atbilstoši greznā mangaļu pudelītē, bet svarīgākais bija, lai šie līdz vakaram izdzīvotu...Bija tik tīkami silts, ka varēju stundu pasēdēt parkā un parunāties ar dūjiņām. Būs jāsāk biežāk tā darīt - ļoti nomierina. Ja vien laiks būtu, ak, dammit...

Rupjmaizes garoziņa...Mmmmmm.... ^^