urn:lj:klab.lv:atom1:nikis nikis nikis imants.baugis@gmail.com nikis 2008-12-30T22:18:24Z 2008-12-30T22:18:24Z urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:13793 2008-12-31T00:15:00 2008-12-31T00:15:00 2008-12-30T22:18:24Z 2008-12-30T22:18:24Z Man ir sajūta, ka esmu izdarījis visu, kas man šajā dzīvē ir bijis jāizdara... sajūta, ka tikai veltīgi izlietoju resursus. Vislabākais laikam būtu vakarā aizmigt un vairs nepamosties. urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:13515 2008-07-06T20:35:00 2008-07-06T20:35:00 2008-07-07T16:20:20Z 2008-07-07T16:20:20Z Šodien man piezvanīja... no Dienas. Vaicāja, vai es nevēloties abonēt laikrakstu. Nebiju rupjš, bet pavisam rāmi pateicu, ka kopš Dienas un Jolkinas kopīgā eksperimenta es nevēlos vairs neko dzirdēt par Dienu. Otrajā galā iestājās pauze. Tad sieviete man novēlēja visu labu un nolika klausuli. Viņai laikam nepatika manis teiktais... Mja... urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:13290 2008-06-17T12:34:00 2008-06-17T12:34:00 2008-06-17T09:39:43Z 2008-06-17T09:39:43Z Šonakt nomira man labs draugs. Viņam bija tikai drusku pāri 40. urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:12948 2008-01-15T16:59:00 2008-01-15T16:59:00 2008-01-15T15:01:57Z 2008-01-15T15:01:57Z Mani neatstāj dīvaina sajūta... It kā vairs nebūtu atlicis daudz... Varbūt tas pat nebūtu slikti... Kas zina... urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:12582 2007-08-19T02:32:00 2007-08-19T02:32:00 2007-08-27T09:05:38Z 2007-08-27T09:05:38Z Šodien, nē, nu jau vakar mēs satikāmies. Runājām par šo un to, par dzīvi, par veiksmēm un neveiksmēm, par lietām svarīgām un nesvarīgām. Notvēru sevi pie domas, ka ļoti gribas pateikt tev tos pašus trīs sakramentālos vārdus... vēl joprojām... Notvēru sevi pie domas, ka ļoti gribas noglaust tavu vaigu, pabužināt tavus matus, apkampt tevi un cieši piekļauties... Un tikpat ļoti bija bail to teikt un darīt, lai kaut ko neizpostītu un nesagrautu... Es, protams, nepateicu neko... Murgs... nu jau vairāk nekā piecu gadu garumā... Ziedonis esot teicis, ka laime esot visu lietu kārtība... tādā gadījumā es dzīvoju nebeidzamā haosā... urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:12489 2007-07-22T11:25:00 2007-07-22T11:25:00 2007-07-22T21:04:25Z 2007-07-22T21:04:25Z Manuprāt, pie tā, ka masu mediji paliek aizvien dzeltenāki, vainīgi ir paši mediji. Domāju, ir pamats apgalvot, ka žurnālistu profesijā ienāk aizvien vairāk cilvēku ar lūriķu kompleksiem, kas, aizbildinoties ar preses un vārda brīvību, savu neveselīgo un kroplo ziņķāri uzspiež lasītājiem, skatītājiem un klausītājiem. Tas sākas pavisam nevainīgi, piemēram, ar vēlēšanos operatīvi informēt TV skatītājus no notikumu vietas.: VVF telefoniski apsveic jauno prezidentu Zatleru. Panorāmas žurnālisti rāda VVF helikopterā, kas pielikusi pie auss telefonu un cenšoties apkārtējā troksnī sadzirdēt telefonā notiekošo, izrunā apmēram šādus „vēsturiskus” un „sakramentālus” vārdus: „Vai Zatlera kungs? Apsveicu ar ievēlēšanu (utt., utt.)”. Vai VVF tobrīd teiktais tiešām bija tik nozīmīgs un vēsturisks, ka tas bija jāredz un jādzird visai valstij? Kad to rādīja TV, mani nepameta sajūta, ka vēl tikai mazliet un reportāžas turpinājumā tiks parādīts, kā VVF, tualetē uz poda sēžot, nokārto savas dabiskās vajadzības. Mani tas absolūti neinteresē, bet pieļauju, ka tas varētu būt interesanti žurnālistam/reportierim, kas, kārtējo reizi aizbildinoties ar preses un vārda brīvību un to, ka "tauta grib zināt", varētu to publiskot un justies dienas varonis. Tāpat tas ir arī Nagļa sievas iznākšanu no dzemdību nama, populāru cilvēku draugu un draudzeņu vajāšanu un daudzām citām politiķu un populāru cilvēku privātās dzīves lietām, ko žurnālisti paši uz savu roku ir pasludinājuši par publiskām. Masu mediji, cīnoties par lasītāju/klausītāju/skatītāju auditoriju vai, pareizāk sakot par viņu maciņos esošo naudu, paši apzināti nolaižas aizvien zemāk un zemāk, un aizvien vairāk spekulē uz lasītāju/klausītāju/skatītāju zemākajiem instinktiem. Baidos, ka apturēt un pārtraukt šo procesu var tikai, fiziski likvidējot šādus žurnālistus un masu mediju izdevumus kā parādību, bet tas diemžēl nav iespējams. urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:12037 2007-07-19T01:25:00 2007-07-19T01:25:00 2007-07-18T22:27:14Z 2007-07-18T22:27:14Z Es esmu noguris... ļoti noguris... urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:11913 2006-11-05T02:09:00 2006-11-05T02:09:00 2006-11-05T10:55:53Z 2006-11-05T10:55:53Z Noskatījos "Perfume: The Story of a Murderer". Vispirms krieviski, tad franciski un, visbeidzot, vāciski. Tiesa, franciski es zinu labi ja dažus vārdus, taču man patīk klausīties, kā tā skan. Tā ir lieliska un spēcīga filma - visās valodās. Noteikti nopirkšu DVD, kad tas parādīsies pārdošanā. Manuprāt, ir parādījusies jauna kino zvaigzne - Bens Višovs. <br /><br />Ideāls... Reiz ļoti sen lasīju Staņislava Lemma zinātniskās fantastikas romānu "Magelāna mākonis". Laba grāmata... Prātā palikusi viena epizode, kas stāsta par kādu inženieri, kurš nolēma izstrādāt ideālā formulu. Viņš izmantoja tēlotāja mākslas darbus - gleznas, skulptūras, arhitektūras šedevrus, jo to visu vieglāk varēja formalizēt. Viņš ievadīja datorā proporcijas, parametrus, ēnas un līknes, krāsas un nokrāsas... Pēc daudziem gadiem, kad viņš beidzot visu bija izanalizējis un ievadījis, atlika tikai nospiest taustiņu, lai mašīna sāktu aprēķinus. Tā dūca vairākas dienas, līdz ekrānā parādījās paziņojums, ka aprēķini ir pabeigti. Inženieris satraukts ievadīja komandu, likdams datoram izdrukāt rezultātu un printeris sāka drukāt... milimetru pa milimetram veidojās ornaments pārklādams papīru ar sarežģītu arabesku, kurā neviens ornaments neatkartojās, bet pašā centrā bija... balts ideāls aplis. urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:11636 2006-09-18T01:02:00 2006-09-18T01:02:00 2006-09-17T22:20:05Z 2006-09-17T22:20:05Z Reiz, pirms gadiem 10 gadījās man būt komandējumā Stokholmā. Vakarā vienkārši klaiņoju pa ielam un iegāju kādā mūzikas ierakstu veikaliņā. Tur par pardevēju-konsultantu strādāja vecāks vīrs - varbūt drusku pāri 60. Viņš paskatījās uz mani un pavaicāja angliski:<br />- Say me, please, how in your language will be "I am tired"?<br />Es viņam pateicu un viņš šo frāzi - es esmu noguris - lēnām un domīgi atkārtoja vairākas reizes. Un nogurums bija dzirdams viņa balsī...<br />Kaut kā līdzīgi palaikam jūtos arī es... ļoti bieži man vakarā gribas vienkārši aizmigt cerībā, ka no rīta nepamodīšos... es esmu noguris... ļoti noguris... urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:11366 2006-06-02T01:28:00 2006-06-02T01:28:00 2006-06-01T22:29:42Z 2006-06-01T22:29:42Z Klausījos Ievas un Igo astoņdesmitajos gados ierakstīto albūmu. Tik ļoti iepatikās teksts, ka nolēmu ierakstīt šeit.<br /><br />Laiks visu izkārtos...<br />Pret kādu būs žēlīgs, citu nesaudzēs...<br />Un tev būs jākļūst par dāvanu viņa rokās.<br />Tu būsi asinis un spēks, kas jāzaudē citam...<br />Laiks tevi veidos,<br />Līdz kādam liksies, ka pazīst tevi jau simts gadu...<br />Līdz citam būs skaidrs, ka nav pazinis tevi nekad...<br />Tev ļaus mirt, ja pratīsi...<br />Dos dzīvību, ja izdosies aizmirst, kas esi bijis... urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:11035 2006-05-22T02:23:00 2006-05-22T02:23:00 2006-05-21T23:24:03Z 2006-05-21T23:24:03Z Even the pointless has a point from which it starts to be less... urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:10989 2006-03-04T15:15:00 2006-03-04T15:15:00 2006-03-04T13:37:36Z 2006-03-04T13:37:36Z Autobuss 10:40 - nogulēju<br />Autobuss 12:20 - nokavēju<br />Ehh...<br />Aiz dusmām aizgāju līdz tirgum, iegāju cepuru veikalā un nopirku platmali - čehu, melnu, no trušu vilnas filca. Pārdevēja teica, ka man piestāvot... Būs jānofotogrāfējas... urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:10666 2006-02-28T02:00:00 2006-02-28T02:00:00 2006-02-28T16:48:01Z 2006-02-28T16:48:01Z Izmisīgi cenšos sameklēt līdzsvaru sevī... tas ir tik grūti... urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:10330 2006-02-15T00:52:00 2006-02-15T00:52:00 2006-02-15T07:37:44Z 2006-02-15T07:37:44Z ... urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:10092 2006-02-12T01:39:00 2006-02-12T01:39:00 2006-02-12T11:02:18Z 2006-02-12T11:02:18Z Jau sen taisījos kaut ko iepukstēt, bet vienmēr kaut kas iztraucēja. 2005. bija labs gads... nu, katrā ziņā, tas nebija slikts. :) Gan viss vienā nebeidzamā darbā, bet laikam citādi jau vairs neprotu. Iztulkotas 3084 nosacītās lappuses... vidēji 257 mēnesī, 8 ar pusi dienā... Tas ir daudz... ļoti daudz. Jaunais gads arī sācies darbīgi un, cerams, tā arī paies. Ad opus! :) urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:9846 2005-12-22T17:53:00 2005-12-22T17:53:00 2005-12-22T15:55:48Z 2005-12-22T15:55:48Z Šodien nonācu pie neiepriecinoša secinājuma. Es acīmredzami sāku pārvērsties par vecu un kašķīgu veci... pašam palika kauns... urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:9673 2005-09-19T10:00:00 2005-09-19T10:00:00 2005-09-19T07:08:39Z 2005-09-19T07:08:39Z My name in Japanese is : 中島 Nakashima (center of the island) 拓海 Takumi (open sea)<br /><br />P.S.<br />Paldies, fadu, par linku! :) urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:9238 2005-08-16T00:56:00 2005-08-16T00:56:00 2005-08-15T22:07:58Z 2005-08-15T22:07:58Z Atcerējos par tādu lietu kā skaitļu poēziju. Parakājos krievu netā... un atradu. :) Manuprāt vienkārši dievīgi. Pamēģiniet arī jūs. Tikai jālasa krieviski un balsī. :))<br /><br />Пушкин <br />17 30 48 <br />140 10 01 <br />126 138 <br />140 3 501 <br /><br />Маяковский<br />2 46 38 1<br />116 14 20!<br />15 14 21<br />14 0 17<br /><br />Есенин<br />14 126 14<br />132 17 43...<br />16 42 511<br />704 83<br />170! 16 39<br />514 700 142<br />612 349<br />17 114 02<br /><br />Веселые:<br />2 15 42<br />42 15<br />37 08 5<br />20 20 20!<br />7 14 100 0<br />2 00 13<br />37 08 5<br />20 20 20!<br /><br />Грустные:<br />511 16<br />5 20 337<br />712 19<br />2000047 urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:9140 2005-07-15T00:54:00 2005-07-15T00:54:00 2005-07-17T00:03:09Z 2005-07-17T00:03:09Z Je ne peux rien dire de cohérent... J'aime... C'est terrible... urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:8882 2005-07-15T00:38:00 2005-07-15T00:38:00 2005-07-14T21:50:41Z 2005-07-14T21:50:41Z Šodien pats sev atklāju jaunu komponistu. Vienkārši ienāca prātā pakavēties filmas titros un izlasīt, kas tad sarakstījis mūziku Pedro Almodovara filmai "La mala educacion". Alberto Iglesias. Sāku meklēt eMule tīklā un izrādījās, ka tur var salasīt turpat vai vairākus albūmus. Man viņa mūzika patīk ļoti, bet, spriežot pēc visa, viņa mūzika patīk ne tikai man. Es teiktu - fantastiski labs komponists. skatoties filmas, kurām viņš rakstījis mūziku, tu to brīžam pat nepamani, bet ja to izņemtu no filmas, tā tūlīt pat pietrūktu un tu sajustu, ka trūkst kaut kas ļoti būtisks un svarīgs. urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:8513 2005-04-09T12:04:00 2005-04-09T12:04:00 2005-04-09T09:05:39Z 2005-04-09T09:05:39Z Es redzēju tevi sapnī. Nē, ne tā! Tu biji manā sapnī... Vienkārši biji. Un tas bija jauki. urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:8313 2005-03-17T18:22:00 2005-03-17T18:22:00 2005-03-19T05:33:30Z 2005-03-19T05:33:30Z Vēl vakar tepat vien filozofēju par to, cik man vēl atlicis, un shodien gluži nejauši uzzināju, ka šonakt kaimiņiem miris vecākais dēls. Puisim 26 gadi - tikai gadu vecāks par manu Tomu. Nav labi, ja vecāki pārdzīvo savus bērnus. Es zinu, kā tas ir. urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:8003 2005-03-16T23:01:00 2005-03-16T23:01:00 2005-03-17T00:48:13Z 2005-03-17T00:48:13Z Vakar man bija dzimšanas diena. 49 gadi. Jocīgi, lai gan - nekā neparasta. Tie, kurus gaidīju to atceramies, neatcerējās, tie, ko negaidīju - atcerējās. Vēl viens pierādījums tam, ka nekad neko nevajag gaidīt no citiem. Dzīvo, gādā par sevi pats, paļaujies tikai pats uz sevi, nekad neapgrūtini citus ar sevi un tad piedzīvosi ne tikai daudz mazāk sarūginājuma un vilšanos, bet arī daudz vairāk prieka, ko sagādās tev ikviens, kas atcerēsies tevi tevis paša un nevis pienākuma dēļ. Galu galā, kas tad ir dzimšanas diena - tikai vēl viena diena tavā dzīvē, kas jānodzīvo, un tā ir nozīmīga ne vairāk un ne mazāk kā jebkura cita tavas dzīves diena. <br />Četrdesmit deviņi gadi... Diez, cik vēl man atvēlēts? Kaut gan, ja šim jautājumam pieiet pragmatiski, tad varētu vēl būt kādi 12 līdz 17 gadi. Aprēķins ir vienkāršs - vidējais vīriešu dzīves ilgums Latvijā ir 63 gadi. 32 gados tu esi jau pusmūžā, bet 50 - vidējā statistiskā dzīves ilguma pēdējā ceturtdaļā. Bet tikpat labi tā diena var pienākt arī rīt. Arī nebūtu nekas briesmīgs. :) urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:7827 2005-03-06T13:55:00 2005-03-06T13:55:00 2005-03-11T21:22:04Z 2005-03-11T21:22:04Z Nupat beidzu tulkot kartejo fragmentu kāda sava klienta maģistra darbam. Interesanti. Būtu grēks nepadalīties ar pasauli. Lasiet un spriediet paši !:) <br /><br /><br />Runājot par postmodernismu, Fuko un Delezs runā par domāšanas pārveidošanu - pateicoties tam tradicionālās pasaules izziņas problēmas tagad pavada mijiedarbība ar to, saziņa un nevis pretstatu cīņa. Iepazīstot pasauli, mēs ne tikai uzzinām aizvien vairāk, bet aizvien plašāka kļūst arī mūsu nezināšana par to. Kad cilvēks nāk pasaulē, viņš sāk apgūt pasauli ne vien pats, ne tikai pats saviem spēkiem, bet izmantojot valodu, vārdus, tekstus, kas viņam doti kā mantojums. Domāšana, kas bērnā nedomā patstāvīgi, izmanto vārdu, tekstus, ierobežojot nozīmju spektru ar jēdzieniem.<br />Cilvēka ceļā uz izziņu nostājas (rodas) tā saucamais „liekums”. Liekums saskaņā ar Delezu „ir atšķirība, locījums, kas atšķir un tajā pat laikā pats var būt atšķirīgs – aplokoties apkārt kaut kam vienam, vienā notikumā atkārtoti saloka ko citu.” Locīšana kļūst par bezgalīgu operāciju, viens locījums pāriet citā un tā tālāk, un nu jau viens notikums pāriet nākamajā... Man šis process atgādina jūras, okeāna viļņošanos – viens vilnis sev līdzi nes nākamo, nākamais – vēl nākamo un šis process kļūst bezgalīgs. Notikuma, esības un dzīves atklāšana tad arī ir šī liekums. Kaut ko uztverot, mēs jau esam ieguvuši zināšanas par to, ko tieši uztveram. Šīs zināšanas izpeld no kaut kurienes, no neapzinātā, iekšējā un pāriet uz mūsu apziņu, uz ārējo. Cilvēks nekad pasauli neaplūko tieši, nepastarpināti, bet vienmēr tikai caur Citu.<br />Cilvēks pasaules pretējo pusi apjēdz ar Cita palīdzību, taču apjēdz to virtuālā un nevis reālā izpausmē: liekuma veidā. Merlo-Ponti apgalvoja, ka mēs esam apveltīti ar funkcionālu ķermeni, ka tikai pateicoties tam, ka Cits atklāj mums mūsu potenciālo ķermeni, salokot pirmo otrajā, savienojot tos ar liekumu: „šī rēgošanās starp manu labo aizskaramo roku un manu kreiso aizskarošo roku, starp vienu manas taktīlās dzīves momentu un nākamo nav tukšums un nebūtība. Tā ir piepildīta, pateicoties mana ķermeņa esamībai...”<br />Liekums prasa spēju domāt noteiktā veidā, Pasaules pamata īpašību izpratnes esamību. Saskaņā ar Delezu „pasaules līnija apvieno fona fragmentiņus ar ielu, ielu ar ezeru, kalnu vai mežu, savieno vīrieti un sievieti. Kosmoss, vēlmes, ciešanas, novienādošana, pierādījums, triumfs un samierināšanās... Tā sasaista dzīvos un mirušos. Ikviens no mums ir spējīgs atklāt savu pasaules līniju, taču tā atklājas tikai tajā brīdī, kad tiek novilkta pa rievas līniju.” Šī līnija ir „vienmēr ārēja” kā attiecībā pret spēkiem, kas darbojas matērijā, tā arī attiecībā pret dvēseles spēkiem (liekumu veidā). Dvēselei vienmēr jau ir forma - matērija, savukārt, to iegūstot, vienlaicīgi to arī zaudē. Tieši tādēļ dvēsele ir nelokāma, var pretoties, liekt matēriju un pati sevi. <br />Saskaņā ar Fuko „Ārējais” – tā ir „virzošā matērija, kuru atdzīvina ... kustības, liekumi un rievas, kas kopā veido Iekšējo un neiespējamais ir vairāk iekšpusē par domu.”<br />Liekt – tas nozīmē pārvarēt pretestību, tas nozīmē pielikt spēku pašam. Un šis spēks ir jāpieliek domai. Tā ir domas līnija; tēls, kas ir domas veids – baiļu, cietsirdības, prieka, ciešanu un sāpju līnija, baudas, laimes, lūgsnu, netikuma, riebuma līnijas... liels daudzums šo jūtu – cilvēcisko jūtu, kas stājas līnijās. Liekums/rieva – tas ir process un šo spēku (līniju) darbības rezultāts, to aktualizācijas (spēku spēles) punkts. vēlmes kļūst par plūsmām, tās pāriet notikumos, notikumi pāriet līnijās, bet līnijas jēdzienos. Viss no jauna un tajā pat laikā viss kā agrāk. Mēs domājam šajās līnijās. Pie kam, domājam vai nu mēs, vai arī domā mūs. Iznāk, ka visa pasaule sastāv no domas līnijas, visiem jēdzieniem piemīt šīs domas un arī viss cilvēks pēc savas būtības ir izausts no liekumiem, kas pāriet skrejošās jēdzieniskās līnijās. urn:lj:klab.lv:atom1:nikis:7578 2005-03-05T21:17:00 2005-03-05T21:17:00 2005-03-05T19:47:52Z 2005-03-05T19:47:52Z Es gribēju tev ko teikt... Tas bija svarīgi... ļoti svarīgi... protams, svarīgi tas bija tikai man, bet es tev to nepateicu. Nepateicu, jo nezināju, kā tu to uztversi. <br />Pasaulīt mīļā, cik tas viss ir dumji, stulbi un... man pat vardu piedienīgu nav, lai to visu raksturotu... To visu - tas ir, sevi, savu nedrošību, neuzņēmību un neizlēmību. Vai labāk ir pateikt, vai tomēr nepateikt? Kas to lai zina, kas labāk. Pasakot, tu vari visu sabojāt un padarīt vēl ļaunāku, bet nepasakot - mokies, jo neesi pateicis, neesi izmantojis to reto, vienreizējo iespēju. Un tas tad arī ir tas apburtais loks, kurā tu pats sevi esi iedzinis un iesprostojis. Bet tā jau tas ir - tu vari kaut mūžību prātot un blenzt uz olām, bet olu kulteni, tās nesasitot, tā arī neuztaisīsi. Bet, lai kā tas arī būtu, labāk ilgoties pēc kaut kā, nekā dzīvot bez ilgām.<br /><br />P.S.<br />Lai slavēts seno grieķu Dionīss un Kalifornijas vīndari: vienkārši dievīgs 2002. gada "Western Cellar", pudeles Nr. 71858. :)