urn:lj:klab.lv:atom1:nikie nikie nikie tear_angel@inbox.lv nikie 2008-01-09T12:44:53Z 2008-01-09T12:44:53Z urn:lj:klab.lv:atom1:nikie:383 2008-01-09T14:44:00 2008-01-09T14:44:00 2008-01-09T12:44:53Z 2008-01-09T12:44:53Z Stāvu viena,<br />sejā trauc nakts gaisma,<br />tumša un auksta,<br />bez lietus, bez vēja,<br />šonakt viņa noteikumus lēma,<br /><br />tukšums pārņem mani,<br />stindzinoši un mokoši,<br />bez jūtām, bez siltuma,<br />nakts mani svētija,<br />man viss skaidrs kļuva,<br />tā zināja,<br />tā juta,<br />ledaina asara norit pār vaigu,<br />vis beidzies,<br />sapnis par murgu kļuva,<br />un nakts no manām sāpēm sev baudu guva,<br /><br />kā no ledus kalta skulptūra,<br />bezjūtīga un auksta,<br />tai nav sirds, tā iekšpusē salta,<br />bet tik valdzinoša,<br />bet tik skaista,<br />bet tik pazudusi un sausa,<br /><br />tā stāv man blakus,<br />kā laternas ēna,<br />tagad arī nakts zina,<br />viņa nav viena,<br />dūre triecas peļķē,<br />sāpes caururbj ķermeni,<br />naktī uzsprāgst debesis,<br />gaisma laužas caur mākoņiem,<br /><br />nakts nobīstas,<br />jo mani satvert, tai nav lemts,<br />daudz no manis ir ņemts,<br />viss pietiek,<br />caururbjošs skatiens tumsā,<br />klusi čuksti debesīs- nebūs tava griba, Lasies!