| 2:44 pm |
..nakts..
Stāvu viena,
sejā trauc nakts gaisma,
tumša un auksta,
bez lietus, bez vēja,
šonakt viņa noteikumus lēma,
tukšums pārņem mani,
stindzinoši un mokoši,
bez jūtām, bez siltuma,
nakts mani svētija,
man viss skaidrs kļuva,
tā zināja,
tā juta,
ledaina asara norit pār vaigu,
vis beidzies,
sapnis par murgu kļuva,
un nakts no manām sāpēm sev baudu guva,
kā no ledus kalta skulptūra,
bezjūtīga un auksta,
tai nav sirds, tā iekšpusē salta,
bet tik valdzinoša,
bet tik skaista,
bet tik pazudusi un sausa,
tā stāv man blakus,
kā laternas ēna,
tagad arī nakts zina,
viņa nav viena,
dūre triecas peļķē,
sāpes caururbj ķermeni,
naktī uzsprāgst debesis,
gaisma laužas caur mākoņiem,
nakts nobīstas,
jo mani satvert, tai nav lemts,
daudz no manis ir ņemts,
viss pietiek,
caururbjošs skatiens tumsā,
klusi čuksti debesīs- nebūs tava griba, Lasies! |