|
Sep. 9th, 2005|03:29 pm |
Aizēnojiet logus un iespraudiet durvīs bultas!
Kurš muļkis sveču vietā ir iegādājies alu?..
Svētbrīdis, ko zaglīgās rokas grib pārvērst par svētbildi. Falliskais pirkstiņš, kas ar viegla uzbudinājuma trīsām glauda fotoaparāta maigumus, tiecoties iegremdēties tajos līdz juteklības zemākajam punktam. Vai tu jūti šī tehnogēnā civilizācijas mantojuma sarkankvēlspuldzīgo uzbudinājumu? Kā viņš prasās pēc vēl un vēl! Atkārto sava pirksta frikcijas, liec orgazmiski nozaigot zibspuldzei, atsitoties pret manas bezapziņas bezdibeņiem. Tu apgalvo, ka tās ir tikai bildes? Un kā tad ar tavām seksuālajām attiecībām ar digitālo? Digitālais sekss vairs nav iedoma - es to redzu jau šeit - kā tavs pirksts maigi glāsta fotoaparāta valgo podziņu. Vēl! Dari to atkal! Vai tu nejūti, kā viņš grib vēl?
Es jautāju - kurš muļķis pirka alu? Es gribēju ambroziju, vai vismaz ambrazūru, uz kuras uzgulties. Ja jau sekss var būt sāpīgs, kāpēc sāpes nevar būt seksīgas? Un beidz ņurdēt par ložmetēju ietekmi uz Pirmā Pasaules kara norisi - kam vairs interesē Tīreļpurva līķi? Ļauj kritušajiem atpūsties. Ne jau lodes viņus pļāva, bet nogurums. Ļauj vīriem atcerēties kviešu druvas, nevis visus čērčilus un staļinus kopā ņemtus, mērcērus spirtā un tirgotus kā rumu. Vīriem apnika karš, viņi aizgāja gulēt.
Man apnika gulēt, došos karā pret sevi, sviedīšu naidu sev sejā un rausīšu kopā spoguļa lauskas.
Kurš muļķis nopirka tik maz alus? Stājies man priekšā virvē savītām rokām. Es došu tev naudu. Tikai atnes man vēl nedaudz dvēseles maizes. Iedzersim par tiem, kas jau guļ - krituši katrs savā purvā, it kā kopā, bet tajā pat laikā - katrs pa savam. |
|