| |
[Dec. 9th, 2005|03:39 am] |
|
Es neguļu. Es skatos pa logu un klausos mūziku kas patīk ļoti sliktiem puikām. Es arī esmu ļoti slikts puika, jo neguļu un klausos mūziku, kas patīk tikai ļoti sliktiem puikām. Es esmu vēl sliktāks nekā ļoti sliktie puikas, jo es ne tikai klausos mūziku, kas patīk tikai ļoti sliktiem puikām, bet arī neguļu! |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2005|03:49 pm] |
Cik burvīgs un daudzfunkcionāls priekšmets tomēr ir kieģelis - augstākās estētiskās domas lidojums, ģeometriski precīzs un filigrāni grubuļains, kā tik tikko no mākslinieka rotkaļa noputējušās darbnīcas nācis. Gluds un patīkams ādai, vielgi iegulstas plaukstā un, priecīgi paātrinoties pa riņķa līniju, mežonīgā laimē raujas ārā no ciešā tvēriena, Debesu valstības alkstot.
Kļūdījās klasiķis apgalvojot, ka revolucionāra ierocis ir akmens. Ķieģelis ir tuvāks tīrajai idejai - gan krāsas, gan arī sava iekšējā potenciāla pēc - spējīgs gan graut, gan piedalīties jaunas pasaules radīšanā. |
|
|