| |
[May. 31st, 2005|05:14 pm] |
Otro dienu jūtos noguris no sava prāta, varētu pat teikt - pats no sevis. Paradoksāli, mans ego ir noguris no ego. Domas ir kļuvušas tik intnsīvas un haotiskas, ka rodas iespaids, ka ego raustās pirmsnāves konvulsijās. Un tā tam ir jābūt. Ego nogalina pats sevi?
Es viņu atmaskošu. Ja ne šodien, tad drīz. Tikai tad vairāk nebūs ne atmaskotā, ne atmaskotāja. Nekāda duālisma. Tikai tīrs prāta spogulis, kurā viss atspoguļosies tāds, kāds tas patiesībā ir. Tikai vairs nebūs neviena, kas skatīties uz "tīro prātu" - nebūs nedz skatītāja, nedz skatāmā. |
|
|