ņi hi, ņi ha..

Pūces un apodziņi!!!

Mon, 04 Feb 2013 07:56:35 GMT

Latvijas pūču izpētes un līdzēšanas* pasākumiem būt.!

"Gandrīz visas mežos ligzdojošās pūču sugas ir īpaši aizsargājamas Latvijā un Eiropā. Pūcēm nepieciešami lielu dimensiju veci koki, kas intensīvās mežsaimniecības dēļ, kļūst arvien retāk sastopami.

Latviju gan rudens, gan pavasara migrācijas laikā šķērso intensīva putnu migrācijas trase un Baltijas jūras piekrastē koncentrējas liels skaits migrējošo pūču. Papes ornitoloģisko pētījumu centrā pūču migrācijas pētījumi tiek veikti jau kopš 1967. gada un ir ilglaicīgākie šāda veida pētījumi Eiropā. Kopš 2011. gada ir uzsākta arī migrējošo pūču ķeršana un gredzenošana Kolkas raga apkārtnē.

Pēdējos gados gan ligzdojošo, gan migrējošo pūču monitorings tiek veikts tikai pateicoties pūču izpētes entuziastiem, bez papildu finansējuma. Pūču izpētē Latvijā ir iesaistīts liels skaits brīvprātīgo, tajā skaitā skolnieku. "

*līdzēšana pūcēm manā skatījumā ir ligzdošanas būru/mākslīgo ligzdvietu izvietošana, jo tipiskā Latvijas saimnieciskajā mežā… nu kāds vēl tur dobumains koks, dabiskās ligzdvietas ir spēcīgā iztrūkumā.

p.s. lūgtum padot tālāk.

p.p.s.

bilde ar pūces bērnu…

Thu, 12 Jul 2012 16:12:06 GMT

Viss. Šonakt zūdu ziemeļzemju virzienā. Nebūšu sazvanām un uz ēpastiem neatbildēšu.

Fri, 01 Jun 2012 07:33:21 GMT

njā… pasties tik internetos! un arvien vairāk ronas tā sajūta - off with the humans in this world! (tur tik tās problēmas ar visādām lietām, kas arī pēc ļaužu remūvošanas varētu gana sagandēt palikušo telpu). Un jā, lielākais pierādījums saprātīgu dzīvības formu eksistencei visumā - tās turas pa gabalu no šitamējā galaktikas reģiona :D
un "ALL HAIL COMMON SENSE!"
ai, jāiet, ka stibīt mantas!

Wed, 30 May 2012 17:32:08 GMT

Ты снимаешь вечернее платье
Стоя лицом к стене
И я вижу свежие шрамы
На гладкой как бархат спине
Мне хочется плакать от боли
Или забыться во сне
Кстати, где твои крылья,
Которые нравились мне?

Где твои крылья,
Которые нравились мне???
Где твои крылья,
Которые нравились мне???

Раньше у нас было время-
Теперь у нас есть дела:
Доказывать, что сильный жрёт слабых,
Доказывать, что сажа бела...
Мы все потеряли что-то
На этой безумной войне
Кстати, где твои крылья,
Которые нравились мне???

Где твои крылья,
Которые нравились мне???
Где твои крылья,
Которые нравились мне???

Я не спрашиваю сколько у тебя денег,
Не спрашиваю сколько мужей.
Я вижу - ты боишься открытых окон
И верхних этажей.
И если завтра начнётся пожар,
И всё здание будет в огне-
Мы погибнем без этих крыльев,
Которые нравились мне???

Где твои крылья,
Которые нравились мне???
Где твои крылья,
Которые нравились мне???

http://www.youtube.com/watch?v=dVqGkBCt6rI

baigi iepatikās bilde!

Wed, 30 May 2012 15:08:26 GMT

Tue, 29 May 2012 11:58:45 GMT

Disku Liste

sakarā ar pārvākšanos un citām aktivitātēm izrevidēju cd čupiņu. šitamējos var iegūt savā īpašumā, sak' piemēram par četri ls vai arī iemainīt pret kādu no rādiogalvu vai iebrūkošo jaunceltņu disku/iem.

#laimējos

Mon, 12 Mar 2012 09:59:41 GMT

Atbraucām uz Gāršām tā pavēlu vakarā jau. Un vēl vēlāk vakarā izeju ārā un skatos uz to pamali. Un skatos tā domīgi... Un ir!!! Nāk virsū konkrēts vilnis ar to zaļgano parādību!!!

Un tad pusstundas laikā uznācā tik episki skaista blāzma... Nu, teju vai, pilnīgs skairims!

Fri, 24 Feb 2012 15:58:12 GMT

Izskatās, ka briest kaut kādi baigie tūdi... Kas potenciāli varētu (vairs pat ne tikai sliktākajā scenārijā) tikt virsū man. Tfi, velli un vilki! Vienā vārdā radinieki un mantinieki un citi nešķīsteņi. Ir kāds likumiski ofcijāls ceļš un veids, kā pasūtīt viņus visus ratā un tā, ka neviens gailis pakaļ nedzied..? Un kas tā vispār par modi sadalīt īpašumu pa daļām un izdāļā pa puspasauli un visām dzimtām. Vai nu vienam vai kannu bencīna. brr. Būšu pats sliktākais radinieks dzimtā.

Tue, 14 Feb 2012 07:40:33 GMT

Ak, apsveikumi v-dienā :D
http://vimeo.com/36701659
Filma homo@lv visa internetos… Pagaidām LV versija tikai, bet līdz vakaram varētu būt arī ar ENG un RU titriem. Skatās vasali!

Mon, 06 Feb 2012 14:02:55 GMT

Satiku kūmiņu…

Gulēju uz Gaujas ledus, plānots bij' satikt ūdru, bet īsti nesanāca kā bija cerēts. Tā vietā - kūmiņš!

Svētdienas rīts bij', hm, kā lai saka - pavēss. Tumsiņā vēl iekārtojos uz ledus upes krastā. Īstenībā jokaina sajūta, kad upe tā kā visa aizsalusi, bet neskatoties uz to, ik pa brīdim ledus noraustās un kādu dažus centimetrus slīd lejup pa straumi. Un viss aizsalis (izņemot lielu lāsmeni pa vidu, kur lielākā straume)! Bet kustās. Drīz pēc pulksteņlaika, kas atbilst saullēktam, dzirdēju ūdra saucienus no upes pretējā krasta, sak' izskatās cerīgi, bet pamanot lapsu, carības pazuda... takš nebūs. Toties skatot lapsu, izdomāju, kur viņa ies un kad nāks atpakaļ. Pusstunda un viņa tiešām tā arī nāk. Priecīgi, lai arī drūmi auksti! Saule upes ielejā iespīd tikai ap kādiem 11tiem. Naktī mīnus simts...

Fri, 13 Jan 2012 10:17:22 GMT

|| КОФЕ \ Альт и Сопрано: Горький

— Слушай… А вот дали тебе три желания...

— Что бы я загадал?

— Да. Только не бабки и бессмертие, а посвежее.

Мыслит… Мыслит… Измыслил.

— Хочу научиться понимать животных.

И, через паузу:

— Людей в том числе.

Пройти тест

pieraksts par pūču būru likšanu, pēdējais būris 3. decembrī piekabināts.

Sun, 25 Dec 2011 23:01:53 GMT

Pūču parauglaukuma kaut kāda daļa ir noslēgta.Vismaz tā, kas attiecās uz izvietošanu. T.i. būri ir izlikti, ja baigi vajadzēs, uzliks vēl kādu. Kopā 23 gab. Tagad tas laiciņš ar gaišumu tāds gaužām īss, kas rezultējās faktā, ka dienā var paspēt ap/pie 10 - 15 būriem, bet reāli bija mazāk...
Pirmā likšanas reize bij' svētdienā, lūk! Nu, tas, jaukais laiciņš ar lietu un vēju un drēgnumu, kaut kāda tā vētra tā kā nāk, tā kā nē. Nevar saprast, bet nu, koki jau šūpojās gana labi! Pie kam neskatoties ne uz ko šī bija ražīgākā likšanas reize. Deviņi būri, pamatā ar trepēm, pamatā nekur nestiepjot iekšā, attiecīgi pie ceļmalām, braucamu stigu malām, izcirtumu malām un jaunaudzēm Tā lai pūcēm ērti pielidot. Likšana samērā raita/vidēji ātra, jo trepes jānēsā un tamlīdzīgi sīkumi ar aizmirstām naglām vai āmuru. Attiecīgi mierīga darbošanās un nekas tāds arī nenotikās, ja nu vienīgi smalks izsauciens no kolēgas:"Ai, ai, ai, matus durvīs iecirtu!!!"
Toties nākošās divas dienas pēc kārtas bij' daudz neražīgākas. Attiecīgi piektdienā pēc nedēļas laiks riebīgs un nebūt ne raksturojams kā patīkams. Gandrīz tāds pats kā iepriekšējā likšanas reizē, varbūt vienīgi vairāk ūdens no gaisa un mazāk pūšana sānis. Un, ja iepriekš punkti bija pie braucamiem ceļiem, tad šoreiz nesamie gabali. Nu, nekas traks, kādi 500 m no ceļa, bet laiks iet. Arī trepes līdzi stiept negribās un kokos kāpju es un darbošanās no vīrvītēm. Tā kā zinājām jau, ka būs nost no braucamiem ceļiem, tad bija sarunāts džipists ar džipu, bet, mjā. Dienas beigās bij' diezgan izbesīts onkulis, kurš laikam tikai ieraugot mūsu godājamo kompāniju piektdienas rīta, saprata ap ko lieta grozīsies un, ka varbūtās pat prasīs kaut kādu reālu darbu. Mazliet smieklīgi, ka kungs stāsta kā viņam ar džipiem tur patīkot braukt un tā, lai interesanti un ko tik vēl ne (un nez kāpēc cilvēki klausās un berzē rociņas, ka tad jau varēs visus uzlikt..!), bet iestājās tād normāls wtf, kad kungs paziņo, ka pa pļavu nevarot braukt - nogrims! Nu lābi... Ai, vilks viņu ēdis... Bet tas nu pēc pieredzes ar džipiem zināms, ka nogrimt var, bet ne jau tādā pļavā. Ja tur vismaz māli būtu bijuši vai šķidri dubļi!!! Eh, pašiem visi rīki arī bij jānes. Nu, vismaz solītās skaidas jams bij' atvedis. Kas tiešām noderēja, jo nebij' jākašājās pa prauliem un pēcāk paraugus šķirojot arī vieglāk esot (kā zinājās stāstīt pieredzes bagātais Avota jaunskungs)!
Kaut arī jautrība, šķiet nekāda, īstenībā bij' tīri jautri, jo visādi sviesti tiek gvelzti un iešana ar' sanāk tāda, khm, slapja. Kājas slapjas? Nū, tas jau normāli, tas jau pie lietas piederās. Pie vienas būra vietas, tā vien šķitās, ka tūlīt alnis izlīdīs, bet še Tev! Nekā! Nerādās. Vispār neviens zvērs nerādījās... Gandrīz visi salikti eglēs, pie viena no pēdējiem, šķiet, priekšpēdējā ritīgi gānījos, jo vieta izvēlēta tāda, kur pavasarī tok' pieiet nevarēšu. Grr, būs jābrien, bet tālāk bebrārijs aizsākts. Uf, kokam visi zari slapji, hm, piedrošinos, kaut kā to kasti piestiprinu un varētu tā kā kāpt lejā, bet nu tie zari te vai zin, varbūt divi un tādi uz kuriem kāpt negribās. Lab, nolaidīšos, ka pa virvi. Bet nu, jā, iedzīvojos brīvā lidojumā mazliet, ne jau lielā, bet vismaz, nu tāda lekšana ar virvi rokās iekš mīkstu sūnu tvēriena. Bišk nobrāzums uz rokas, bet jādodas pie nākošā būra.
Pēdējam savukārt tāda nelaime, ka vietu nesanāk nekādīgi izvēlēties, beigu beigās, jāstiepjās pāri cirsmai (nu, vai jaunaudzei, sak' trīs gadi kokiem jau būtu tur, nu, ja ne visiem, tad katram otrajam jau gan!), bet tā jau no sākta gala bija nelāga doma, jo cirsma tādā slapjā vietā atradās, zemei tur izteikts mikroreljefs, kas bagātināts ar šādām tādām pļaņčkām un peļķēm... Pāri tiekam, nevarētu gan sacīt, ka īpaši slapjāki, bet tomēr. Uzkāpju prātīgi, nokāpju arī prātīgi, kaut kā vieglprātīgās aktivitātes vairs negribās izveikt, šitais būrītis arī krietni augstāk nekā iepriekšējais... Un tad jau nost no koka, virve satīta un var stibīt uz mašīnu. Un mašīnai atverot durvis, pirmajā brīdī aizsitās elpa, uh, onka nebij' izkāpis, vai pupiņas ēdis vai ko, bet nu... Jaudīgi!
Nākošās dienas plāns savukārt paredzēja startēšanu ap kādiem septiņiem no rīta. Paredzēja... Laikam reāli izbraukšana bij tikai ap divpadsmitiem. Pilāta jaunskungs šodien ritīgi priecīgs, salīdzinot ar vakardienu ir gaisma (ze GAISMA!!! Krāsas un kas tik vēl ne!!!), man jau patīk, ka ir sausāks un spīd saule (tas tiešām nes kaut kādu pozitīvismu un tā...), Avots gan bik nīgrojās par izbraukšanas laikiem, tomēr kaut kā jau pārdzīvo. Atmosfēru arī krietni tīkamāku padara nīgrā unkuļa trūkums apkaimē. Pirmais būris uzlikts vienkārši eleganti, otrais arī, trešais vēl elegantāk... Bet tad! Nu, nezinu kāpēc... Avotam vajadzēja pateikt ar to frāzi (braucam ar moskviču, ja)... "Ja ar džipu nevar kā ar džipu pabraukt, tad ar šito gan!" un iegrieza auto iekš nelielas stigas, kas izskatījās smuki, bet pēc 5(!!!) metriem mašīna nogrima/uzsēdās... Vispār pat diezgan efektīgi, jo matora vēders sēž uz ceļa, bet abi rati brīvi griežās risās. Nu, nostumjams šitais īsti nav, it kā jau kaut ko varētu mēģināt pabāzt zem ratiem, bet nu, to var arī nedarīt, jo donkrats nav un vispār... Bļ*, kur mēs atrodamies!?!?
Versijas par tēmu kādu sazvanīt un paralēli kaut kādi mēģinājumi kaut kā nokasīt auto nost no tā draņķa. Hm, tad Avots pieliek būri netālu, paralēli zvanos un stāstu kur jābrauc. O, bet garām brauc mašīnīte (maziņš, aļa golfiņš vai kaut kas vēl sīkāks), mēģinājums nostopēt pat izdodas, un kaut arī džeks ir skeptisks, jams tomēr piekrīt pamēģināt pavilkt auto... Ar vienkāršu vilkšanu sāk rakt ceļā bedrītes, bet tad apprātojās un sāk ar rāvieniem, un skat, palēnām vien auto ir ārā! Ura! Sakam paldies un tempā dodamies pie nākošiem punktiem.
Ceļmala, tad stiepšana iekšā, tad atkal ceļmala, tad atkal stiepšana iekšā. Viens no pēdējiem uz tādas "bedovās" egles, ka vienkārši prieks! Nav skaidrs, kā viņa izdzīvojusi tādā skrajā audzē ar izlases cirti... Bet forši, nez, kādi 150 - 200 gadi? Labi augusi! Vispār jau sāk tākā krēslot un nākas konkrēti skriet! Priekšpēdējais būris egļu jaunaudzē, sak' kamēr Avots liek no trepēm, dzirdu tādu jokainu skaņu, hm, vai ta tiešām..? Pasvilpoju, un tiešām! Apdziņš! Forši, šitā pūcīte ilgu laiku nebija manīta, ot sēž kādus pārdesmit metrus tālāk egles galā, vēl pāris reizes nosvilpjās un prom.
Pēdējais būris vidēji normālā tumsā. Hm, trīs ļaudis brien pa pļavu, vienam trepes, vienam stangas, vienam drātis un kaut kāda kaste... Skaidrs, ka vadus fenderējuši! Kaut kā arī pēdējais būris tiek pielikts un viss, prom! Nafig! Gāršās sagaida plovs (ar tekstu, ka kaut kāds dīvains, bet silts ēdiens ir silts!!!), kas tiek pilnībā konsumēts! Un vēl kaut kādi pelmeņi. Tad arī tālāk ceļs, lai dienu vēlāk ar kaut kādām virvjotām lietām nodarbotos.

Fri, 16 Dec 2011 16:40:01 GMT

Kā runā Piterāna jaunskungs, tad nākoša gada "gada kukainis" būs spožā skudra Lasius fuliginosus... Kruti zvēri!!!

Wed, 09 Nov 2011 14:54:35 GMT

Galīgi nesanāk adekvātais noskaņojums/oma (un vispār kādam gan tam diez ir jābūt?!?)
Bet par visu. Tātad... Karalis ir aizgājis, jebšu Kandženieks ir aizgājis aiz zvaigznēm (un vilki vien zin vai tā ir vai nav), un cienījamākais un godājamākais suņa zvērs vopšem zudis. Unikāls radījums. Tā gadās. Lai viņam labi sokās un varbūt kādreiz satikšu citā formā.
No rīta zvanīja ļaudis un sacīja, ka ritenis nav labojams. Rāmis salūzis. Bet man būt bez riteņa... Nu i' nū... Gaužām nepatīkama situācija.
Tad vēl istaba ir pilna ar kaut kādu roidu. Un logs tikai pa daļām ir rāmī, bet vismaz stiklu lauskas vairāk nav uz grīdas (lielumi). Nejauši izsitās viena rūts, es pat nezinu kā īsti. Un ir auksts. Krāsa gandrīz noņemta. Domājās haotiski, drīz jātapina lampa. Un garām grab rādiogalvas.

Tue, 01 Nov 2011 09:39:45 GMT

PA KURU LAIKU PASKRĒJA OKTOBRIS!?!?!?!?!!?!?!?!?
BEZKAUNĪGAIS LOPS!!!

Fri, 28 Oct 2011 18:39:40 GMT

Ura! Man ir galds. Lampa gan vēl nav pievienota, bet tur nav pagaidām pati lampa pieejama, kas būtu lielākais kavēklis. Tomēr nāksies atzīt, ka 14mm vītņstienis ir pārāk smalks šim risinājumam, divnieks būtu labāk. Bet to ar vello es negribu vest! Summā pagaidām izejmateriālu izmaksas ap 8 Ls. Lampa drošvien piekruķīs klāt vēl kaut ko (gan jau ap desmit, jo ledi, sukuļi tādi,- dārgi!).

Thu, 27 Oct 2011 00:45:16 GMT

Vispār pāris stundas un lielums būtu sakrāmēts grāmatplauktā. Tomēr atklāti sakot, gribās to lielumu ar kāju pašķūrēt pa malām un vienkārši vidū atlūzt. Kaut kā izdzērās štrohs, kaut kā sarunātas visādas muļķības, bet dažas arī nopietnas lietas, kaut kā smieklīgi cilvēki, bet tajā pašā laikā, ko lai saka... es viņus nenormāli cienu. mja. Draugi, ibio! Jā, būs jāuzvāra tēja un jāiet guļēt!

Pārgājiens "Zem kokiem un gar ūdeni"

Thu, 06 Oct 2011 13:30:51 GMT

Jems, ka un iemetīs linku arīdzan šeitan...

http://pedustasti.lv/2011/10/zem-kokiem-un-gar-udeni/

Sitībīvers!

Mon, 12 Sep 2011 07:25:04 GMT

Īsais teksts par strauju pamošanos.

Wed, 07 Sep 2011 12:05:28 GMT

Izgāšās svētdienas rītā devos viena purviņa virzienā. Nieks vien iešanas ziņā bija, sāk kādi knapi dažpadsmit km. Bet vienalga... Lai pirms saullēkta tur nokļūtu iziešana vēl krietnā tumsiņā. Lielākoties iešana pa ceļiem, bet pēdējie divi, trīs km pa pļavām un mežu. Bet pļavās arī sākās interesantums. Aizgājis līdz vietai, kur jāgriež iekšā garā zālē, tādā miegainā pašsajūtā biju iedzīvojies, gulēts maz, iešana pa tumsu, apkārt baigā migla, un tagad vēl viss slapjš būs. Neko, brienu iekšā. Zāle līdz vidum, gaisma svīst, būtu tā kā jāsteidzās, bet diez ko negribās, viss tāds mierīgs un lēnīgs. Miegains. Šķiet esmu pļavas vidū, bet virziena izjūta tāda visnotaļ nosacīta, bet nekāda satraukuma. Soļi klusi, zāles pārāk nešvīkst un tā. Un tad apstājos. Jo dažus metrus pa kreisi no sevis izdzirdēju tādu visnotaļ raksturīgu skaņu. Skaņu, kas raksturīga mežacūkām, kad viņas savā nodabā, ar kaut ko darbojās. Stāvu, nekustos un klausos. Hm, skaņas atkārtojas arī pa labi no manis. Miegs? Kāds miegs! Esmu pati uzmanība. Kaut ko mēģināt bildēt nav absolūti nekāda jēga (ja nu vienīgi ekspozīcijas laiks pie kādām padsmit sekundēm, bet tā zāle takš visu tik vai tā paslēpj). Gaidu. Jo skaidrs, ka tas ir laika jautājums, līdz kāds no zvēriem sajūtīs mani. Un, kas tad notiksies, to jau redzēs vēlāk. T.i. drīz! Līdz tam mēģinu novērtēt lopiņu skaitu. Nez, vismaz piecas, nē, sešas cūkas. Drošvien pērnie sivēni, nekas tāds teju vai nedabiski dobjš nebij dzirdams, nu tāds, kā no padzīvojušiem kuiļiem, bet tie jau arī vientuļnieki parasti. Un tad ir! Labā pusē viena iekviecas, tad trauksmes kviecienrēciens apiet pusapli (nu, sešas..? varbūt) un cūkas tešās prom. Fjuh, neviena neizdomāja nesties manā virzienā. Redze viņām sūdīga (maigi sakot), un par notriekšanu es nepriecātos, jo gaismas apstākļi un zāle summa rada ļoti ticamu versiju, ka man vienkārši nav iespēju viņas pamanīt, mok uz dzirdēšanu noveiktos un kaut kā tā. Bet nu, jā. Miegs pēc šitādas aktivitātes pazudis pavisam!

Mon, 22 Aug 2011 11:04:57 GMT

viģiks par melno stārķi...

meid bai sam skērī pīpl

Sat, 07 May 2011 07:18:39 GMT

svētē vakar bij vienkārši ģeniāla skaņa, bet kā parasti... ne rakstītājs (cilvēks), ne rakstītājs (aparatūra) nebija līdzi. ot' i atlika vien klausīties. vispār reti mierīgs vakars, ar retām mašīnām un lidmašīnām, putniem, kas ir mierīgi un, ja arī ir nejēgā daudz, tad lielākā daļa - klusi, un vardēm, kas ir pamodušās, be vēl neauro! lai nu kā arī tur nebūtu, ierašanās vietā pēc saulrieta bij pat samērā kruta.

Sat, 30 Apr 2011 09:06:27 GMT

Pārmaiņas pēc varētu arī, ko ieklabināt. Vispār varētu ieklabināt gaudas. (Vispār klabināt pēdējā laikā diez ko negribās, ne te, ne iekš twit ļip, labākā gadījumā, kas tiek iekš omm rakstīts). Bet nu, jā, šodien braucu uz kolku, lol. Galva kā skrūvspīlēs. Nepietiek ar to, ka nez cik pēdējās dienas sāp zobi (jo viens sevišķi derdzīgs indivīds cenšas plēst augšžokli, bet pārējie kompānijas pēc sāp līdzi), vakar pamanījos samanīt, ka sāk tā kā dīvaini jaudīgi arī kakls sāpēt. Un, uh, šodien pamostoties... Galva kā skrūspīlēs. Jēj! Te nu bija vasarsvētki! mjā. Lai jaukas brīvdienas…

Sat, 12 Mar 2011 12:57:13 GMT

Gribēju mājās pastrādāt un parakstīt. Hā! KAs man dos... Sākumā konstatēju, ka compim lādētāju aizmirsis esmu, bet tad brīdi vēlāk pazuda arī elektrībā! Labi, ka prīmuss vēl ir...

Thu, 24 Feb 2011 10:39:55 GMT

Šorīt izvedu ciemiņus nelielā pastaigā... Sak' vakar vakarā GG un Gundega atbrauca ciemā, var jau no rīta ar mazliet pastaigāt apkārt...
Un sanāca palasīt grāmatu sniegā.
Uzstādījums: Sniegā tādā kā ievilkta vaga, tā kā kāds maisu vilcis, lielāku pēdiņu virkne, mazāku pēdiņu virkne, vēl viena mazāku pēdiņu virkne, tad vēl mazāku pēdiņu virkne un vienu vidēju pēdiņu virkne, daži spalvu kušķi...
Rekonstrukcija: Sazin kad, nezin kad, bet domājams, ka naktī (jo tādas lietas notiek naktī, kad neskatās, kad mazāk ziņkārīgie, kad tīrāks ēters un cilvēki guļ) pieaudzis lūsis (domājams, ka lūsene, varētu būt labākajos gados) ir nogrābis aiz skausta un eleganti pārlauzis mugurkaulu kakla daļā nu jau anonīmajai stirnai. Bet tā kā vieta, kur maltītes iegūšana veikta ir kaimiņmāju pagalms (nav ar tik traki, mājas ir kādus piecus, sešus gadus pamestas, toties no manām - ap 200 metri), sak' kas ta pa ēšan tādā vietā! Tad nu jāvēlk. Vilkšana ir pa nelielu nogāzīti, kādus simts metrus no medību vietas lūsei pievienojas divi kaķēni (viņu pēdiņas ir apmēram 2/3 no pieaugušā zvēra, savukārt pieaugušā zvēra pēda garumā ir kādas 2/3 no normālas cilvēka plaukstas). Kaķēni pāris reizes nospriņģo apkārt, bet tad iet rūpīgi aiz mātes ar medījumu. Vairākās vietās stirnai ir izplēsti nelieli spalvu kušķi, iespējams, kaķēnu darbību rezultātā. Tie ir kaut kādā mērā interesējuši pavisam sīko pēdu īpašniekiem - strūpastēm un klaidoņpelēm. Kaut kad vēlāk sniegā ievilktā sliede ir šķitusi gana interesanta kādai lapsai...
Mazliet iekāpām mežā, līdzi ievilktajai sliedei. Daždesmit metrus no mežmalas, blīvās jaunās apsēs stirna pāris kvadrātmetru platībā ir ļoti rūpīgi atpūkota, tad pārnesta un mazliet uzēsta, tad pārnesta kaut kur tālāk. Ej nu sazin kur - nemeklējām...