iesalkājā karsti, vējš ar nez kur pazudis, pirmā mašīna aizbrauc garām, pēc dažām minūtēm otrā paņem. kravas pārvadājumi "medņi", aļa sarkans mikriņš, kas pārvadā mēbeles. aizvizinos līdz limbažiem, pie krusta kāpju ārā un iekāpju veikalā pēc kolas. tad uz strautu ielu, garām autenei, garām ozolam, garām parkā čurājošam jaunietim, garām onkulim ar ķieģeli, garām divām tantēm, kas apspriež sēnes, garām zīmei limbaži, līdz redzētai ābelei. stāvu un vicinos, bet nepaiet ne minūtes piepadsmit kā mašīns nostopēts. aizvedīs līdz Ausmai. nu, lai! man jau der. mašīnai gan šķiet, ka darētu kāds, kas paskatās zem viņas... ausmās kāpju ārā un pie pieturas tirinos tīri garu brīdi, aizbrauc autobuss, aizbrauc golfs, audi un vēl divas mašīnas. pretējā pusē pulcējās ļauži, uz limbažiem vai to pusi rādās sataisījušies. piestāj mašīns. o, līdz vidrižiem aizraus, gan jau noderēs. lai, iepriekšējā mašīna salūzīs, bet šitais, kaut gabalos sajuks, vēl turpinās braukt, tikai uz grīdas neko nevajag likt, apakšā caurums, pagāšnedēļ pazaudējis plaķenes, bet laikam ziemā redzējis deviņas aļņu mātes. onka sirsnīgs, bijis arī mežstrādnieks, bet tagad uz gāršmuižu dodās. aizbrauc aiz vidrižiem, aiz lēdurgas pagrieziena, vēl aiz kapiem, turpat līdz padomei. a, ja nu te labāk stopējās. parādījās vējainais un, ēnā stāvot, tīri vai vēsi paliek. aiz brauc garām šķīvjotājs. mašīņi vairāk kā lido garām nekā skatās, kas ceļa malās. viena sarkana sabremzējās un piestāj, pieskrienu, un attaisot durvis, pirmais ko sadzirdu - Tev paveicās! tā arī ir, runāts šis un tas, un vēl sazin kas, bet aizvizināts tieku teju līdz mājas durvīm.