http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?showforum=112

apskatot Forumu 2007 nākas secināt, ka nevienu vairs nepazīstu, un laikam jau arī negribu iepazīt :)

šādi atmirst visas foruma leģendas.

wii - man pēc ilgiem laikiem patīk tas, ko esmu spējīga izdarīt ar savu žurnālu. Sen tā vajadzēja, tikai pārāk ilgs čakars, kāmēr atrodi īsto izkārtojumu, kuru es būtu spējīga mainīt tiesī tik daudz cik man vajadzīgs.
Laikam būtu bijis interesanti, ja es mācētu uztaisīt rāmīti tā, lai tas ietilptu ekrānā, nepārvietotos, bet kustētos tikai teksts, bet tā kā labi apzinos, ka priekš tā esmu mazliet par leimu, tad labāk šovakar nervus nebendēšu :D

šosezon kurpes paredzētas tikai punduriem ar suicidālām tieksmēm.

pardon - pundurēm

nogurums -> skeptisms -> nepaļaušanās - > sarkasms ...... un kaut kur ķēdes galā ir mizantropija pēc tam, kad esi beidzot nonācis uz vientuļas salas, kur netīšām ir avarējusi lidmašīna ar visu tev nepieciešamo.

jūra skalojas pie manām kājām

http://members.home.nl/saen/Special/zoeken.html
Atrodiet trīs atšķirības :)


P.s. - es pirmajā brīdī gribēju nosist to cilvēku, kas man šito atsūtīja. Tāpēc lūdzu ar humoru :D

gribās pateikt, ko gudru, bet viss gudrai šobrīd ir iestrēdzis kaut kur pa ceļam un domu sadalītāju un man atliek tikai atkal un atkal sajūsmināties par Guns and Roses dziesmiņu "You ain't the first" .

Bet varbūt nav jēgas ?

kaķim ir jauns nagu asināmais, mana kakla rajonā <<

būt manškinām nav grūti - vajag tikai kārtīgi pārzināt noteikumus, un cerēt, ka citi nepamanīs, kā pats šmaucies.

ir par maz prasīt, lai lapas nekristu rudenī, vai ūdens nespētu padarīt tevi slapju momentā. Vajag pieprasīt, lai zeme pārstāj griezties un izdziest saule, brīdī, kad visa ir par maz. Bet neko vairāk, kā pieprasīt, mēs tā pat nespējam.

man liekas, ka pēdējā laikā ir vieglāk iztēloties, to kā nav, nekā apzināties to kas ir.

17.11. - pirmās dienas pieraksti.

Te ir viss un tai Vissā ir grūti neiemīlēties.
Te ir Roma - mūžīgā pilsēta, pati ar savu pulsu.
Te ir miers un pārpilnība, kad stāvi uz vētures pirmā pakāpiena un reizē redzi pašu kāpņu galu.

18.11.

Brauciens uz Tivoli un divu villu apskate. Pasakaini ūdensdārzi un pirmais patiesais iespaids par roemiešu lielummāniju, kas bija mazliet apjaušams jau pirmās dienas vakarā. Vakarā esam atpakaļ Romā un dodamies vakariņās. Pēc ilgas blandīšanās izdodās uziet kādu jauku krodziņu, jo vispār tur principā ir vainu dāri restirāni, vai šausmīgi mazas picērijas, una r vārdu kafeinīca, tur tiešām saprot vietu, kur ieskriet, iedzert kafiju, uzēst maizīti un iet tālāk.
Ja kas, tad expreso pasniedz šņabja glazīšu lieluma krūzītēs (dažkārt tās tiešām ir šņabja glāzītes), kas ir pilnas labi, ja līdz pusei.

19.11. - pieraksti.

"Vēsture ir grūti apgūstama (ja to dara) ar kājām.
Romieši jau kopš laika ala ir sirguši ar lielummāniju.
Vatikāns piedāvā vienreizēju iespēju: samaksāt 5 eiro, uzkāpt uz Sv.Pētera bazilikas jumta un nokārtot dabiskās vajadzības.
Romas katoļi savā dziļākajā būtībā ir mākslas kolekcionāri."

Vēstures diena - Vatikāns, Angelas pils + tilts, kaut kāds laukums, Panteons, Kapitolija pakalns, Forums, Kolizejs (pa vidu Romas katoļu baznīcas) ... un tad jau diena ir galā.

20.11.

Vatikāna muzeja apmeklējums, kur galvenais grand finale objekts ir Siksta kapella. Lai nonāktu līdz tam, tu principā pusotru stundu apskati dāžādus sengrieķu, ēģiptiešu, Divupes + hvz vēstures pieminekļus atradumus un eksistences pierādījumus, pēc tam vēl pusotru stundu paskati citas telpas ar sienu gleznojumiem, dažādām religiska rakstura skulptūrām, gobelēniem, sienu un griestu zīmējumiem + vēl beigās tevi izved cauri kristīgās modernās makslas galerijai (kura pēc visa tā krāšņuma un meistarības liekas kā sūds uz kociņa), tu beidzot nonāc slavenajā Siksta kapellā, secini, ka griezti, pateicoties Mikelandželo ģenialitātei, tiešām izskatās tikai mazliet izliekti, bet tev ļoti gribas ēst. Diemžēl, tas no mākslas vēl nav viss ... Tā teikt, kas par daudz, tas par daudz...

--------------------------------------------

nu tas tāds mazumiņš no visiem tiem iespaidiem ,ko var gūt Romā 4 dienu laikā.

kur citi redzēja sūdu,kāds redzēja makslu.

pietrūkst tikai ilustrācijas, ar sūdu un sūdu uz kociņa.
šī nav neiecietība, pret moderno mākslu, bet gan pret dažām reklāmām. Tīri šis piemērs, ir kaut kāda alkohola reklāma. Butu vismaz vizuāli smuki noformēta, nē - mini attēls uz melna fona, nemaz nerunājot par to, ka prece tai visā vispār nav pamanāma. Ja nebūtu pamanījusi lielo uzrakstu appakšā "alkohols ir kaitīgs jūsu veselībai", vispār nebūtu sapratusi, drīzāk (vismaz lozungs)atgādinātu kaut kādas reklāmaģentūras/televīzijas pašreklāmu (reklamējot: "ak, dievs, cik mēs radoši!")

bet no otras puses, izdzirdot, ka klases "gudrākā" meitene, taisās likt eksāmenu biznesa ekonomikā, lai pēc tam strādātu reklāmas jomā, (pie nosacījuma, ka tas tiešām ir iespējams, ņemot vērā faktu, ka bez mīļās māmiņas, viņa neko nespēj)laikam, nav ko brīnīties, par līmeni.


but there is a good part:
fascinējošas, dezorjentētas sniegpārsliņas logā
un šīs dienas citāts:
"... filosofs ir tipisks onanētājs, bet [...] filosofiskās pārdomas par pasaules kārtību ir atvedināmas no menstruācijas un erekcijas faktiem."

noķēru savu sastrēgumu

sajūta kā akmens laikmetā vakariņas ēdot sveču gaismā, tikai tāpēc, ka uz vienu vakaru pazudusi elektrība.

es ienīstu, to kā tu liec man justies. Reizē debesīs un ellē, bet tu pa vidu plēs mani uz pusēm.
veca mīlestība neskaitās, jo tā nedar pāri. bet tu neesi mīlestība - tu esi apsēstība, kas kā sērga vienmēr paliek blakus, lai cik ļoti es bēgtu, un beigās es vairs nekur neskrienu, pieņemu un ļaujos.
tu esi mana visatļautība, mans sapnis un murgs, viss, ko es vēlos un no kā man visvairāk bail.
es varētu kaunēties, ja tāds jūtas man vairs nebūtu svešas, es varētu beigt, ja man tik ļoti negribētos turpināt, es varētu raudāt, bet nav īsti par ko. Es varētu kliegt pretīm pasaules netaisnībai, bet atskan tikai čuksti.
tu esi kā narkotika - reizē reibinoši salda, un tomēr tik ļoti graujoša.

muļķības, ja kādam liekas, ka virtuves vergi vienmēr ir paēduši.

Lapas. Pirmās vienmēr nokrīt tās, kas pašā augšā. Un tad paliek tā skumji apzinoties, ka tagad ir tik viegli ar kājām samīt to, kas reiz bija pār tevi tik ļoti augstāks.
Lapas. Un tomēr tās spīd.

Cyanide & Happiness @ Explosm.net

vajadzīgs updeits
vajadzīga karsta tēja un laba kompānija
vajadzīs miers un klusums zem zvaižņotām debesīm
vajadzīgs nesāpoš kakls
vajadzīga skaidrība domās un sirdī
vajadzīs miers, daudz miera, daudz tējas un kāds, kas bezmaksas palīdzēs sakārtot domas ...

žēl, ka to ko gribās visvairāk, parasti tik gruti iegūt, jo ir taču smieklīgi lūgt pēc kāda, kas ietu ceļu tavā vietā.