kaut kur biju lasījusi, ka dāvanu došana ir viens no veidiem, kā cilvēki mēdz/spēj izrādīt savu mīlestību/draudzību/pieķeršanos/spēju atcerēties svētkus/u.c. tur pat bija rakstīts, ka dāvana var būt jebkas - atrašanās līdzās, neaizmiršana, neliela pašuzupurēšanās, skūpsts, jā, arī kas materiāls - viss, kas spētu iepriecināt otru.

par spīti tam, ka es nekad neesmu mācējusi novērtēt, vai pamanīt dāvanas, kas nav pirktas, iesaiņotas un tad pasniegtas, (viens no iemesliem, kāpēc es iespringstu uz dāvanu pirkšanu un pareizās dāvanas atrašanu)es šogad jūtos apdāvināta, kaut arī smuki iesaiņoto dāvanu bija tiešām maz.

to, kas nav iesaiņots, novērtēt ir grūtāk, bet ja to pamana, tad ir tiešām patīkami.