neciešu agros rītus rudenī. caur miglu, pat dzelzceļu braucot pāri tiltam redzēt nevarēja. salijušas bērza lapas bērzos un zem tiem. vientuļnieki, kas drebinās rīta drēgnumā, to skaitā arī es, gaidot troleibusu. saule, kas lēnām izgaismojot debesis, atklāj nepatīkamo ainu, ka balta ir netikai migla, bet ka baltas šodien būs arī debesis. visu laiku tu drebinies, bet ne no aukstuma. un visas tās krītošās lapas - nez pagājušo gad man tas pat patika.