šajās pēdējās četrās dienās esmu pārdzīovojusi savu pirmo festiņu, bijusi uz Metaliku, izdzērusi vairāk alus, nekā man jebkad ir licies fiziski iespējams (skatoties tikai uz sevi), pārtikusi, no tā, ko ātrumā var atrast (maizes, saulē izkusuša siera un kaut kādas gaļas), strādājusi divas dienas, kad normāli cilvēki noteikti atpūstos, bijusi jūrā un sauļojusies un bijusi mājās divreiz tikai uz tik ilgu laiku, lai noliktu mantas, pārkrāmētu somu pārģērbtos un skrietu tālāk.

beidzot esmu mājās, esmu dzīva (jipī man :) )

labākāis moments:
sestdien no rīta pēc pirmās festivāla nakts, kad Travis norāva jumtu pilnībā, atbildot uz jautājumu par to kā jūtos:

"sajūta tāda, itkā es būtu pārdevusi savu dvēseli, bet labāku darījumu arī grūti iedomāties."

viss - spēka vairāk nav, un liekas, ka kaķis to sajūtot, sācis mani aktīvi ownot :)