ir tās apreibinošās naktis. un tad nāk rīts un tu saproti, ka paslēpties no tā visa pat aiz saulesbrillēm ir grūti. Bet tev vēl joprojām reibst. ne vairs no alkohola vai zāles, bet no tā ka ir rīts, no tā visa kopa. un tad vēl kaut kur dziļi tavā smadzeņu garozā sēž viens tāds smadzeņu grauzis, kuru uz brīdi tu sūti gulēt.

man pēc divām stundām ir jābūt darbā un man neliekas ka būs labi.

pirmās trīs darba dienas - iespaids ,patiesībā, graujošs. Kaut arī alga šeit ir patīkama, tad to diemžēl nevar teikt par vairumu kolēģu, un es sāku vairāk vai mazāk saprast pašas firmas prasību, lai cilvēki mēneša laikā izlasītu vismaz divas grāmatas. man gan neliekas, ka tas daudz palīdz. pozitīvi vienīg tas, ka uz nervien nevies vēl nav sācis krist.
esmu tikusi pie angļu valodas plauktiem, ko tipa kārtoju uz pusēm ar vēl vienu meiteni. visi bija labi līdz brīdim, kad es sāku petīk, kā tad īsti te viss ir sakārtots - tb vadoties pēc kā. (interesanti, ka vienīgie plaukti, kur fantasy nav samests vienā čupā ar tīņu romāniem, ir pie krievu literatūras.) turklāt mani tracina tas, ka grāmatu izvietojums var nepātraukt mainīties. oki - es saprotu, ka dažām grāmatām ir nosista cena un tās atrodas lēto galā, bet teiksim, ja tevi interesē kaut vai Fidels Kastro, tad pie vēstures tas diemžēl vairs nav atrodams. tas pats ir ar jaunumiem - visi jaunumi ir vienu viet.
staprcitu - P. Koeljo ņem uz masu - burtiski.

par laimi, man tagad ir trīs brīvas dienas.