esot slimai, ironiskā kārtā, labākais laikam ir tas, ka men tiešām negribas nekur iet. atskaitot klepu, nespēju aizmigt un galvas reiboņus, kad pamosties, nemaz nerunājot par absolūto nīkulību, kas izpaužas tajā ka vnk nespēj neko daudz paveikt - slimošana ir visnotaļ patīkama procedūra, ar ko liekas, ka nodarbošos pat līdz pirmdienai. tagad jau daudz maz no galvas zinu, cikos ko rāda pa televīzoru, esmu izlasījusi grāmatiņu un vakar ķēros pie nākošās. savas lietderības koeficenta celšanai varu pievietnot informātikas grāmatas pirmās nodaļas izlasīšanu un testa izpildi - izrādās, ka driver latviski tūlkojas kā dzinis. biju visnotaļ sajūsmā.
smieklīgi - aizejot pie ārsta šodien no rīta un paziņojot, ka pēc nedēļas ilgas ārstēšanās klepus, kaut arī samazinājies, vēljoprojām nav pārgājis, viņa paskatījās uz mani ar tādu pētošu aci un izrakstīja nākošās zāles 8 latu vērtībā - atšķirība vien tajā, ka iepriekšējā bija septiņas tabletes - jaunajās tikai trīs. vai tas gadījumā nevarētu graut manu organismu vairāk nekā slimība kā tāda ? ak jā - divu klepošanas nedēļu laikā liekas būšu uztrennējusi presīti.

patiesībā viss mēreni sūkā - diemžēl es neesmu džeks, tākā bauda no tā maza.

kāds negrib atvest apelsīnus ?

"don't worry about the people in your past; there's a reason they didn't make it to your future."