manī vienmēr ir bijusi daļiņa, kas zina, kā ir pareizi, kā nepareizi, kā vajag, kas vienkārši zina, un spēj apzināties, ka nezin.
Tai pat laikā ir otra daļa, kas cenšās to visu saprast: pašu procesu, ideju, notiekošo, saprot un palīdz pieņemt.

un td ir tā trešā - mazā kaitinošā meitenīte ar savām kaprīzēm, kas vainu negrib pieņemt, vai saprast, negrib zināt un negrib dzirdēt. Kad viņai ieskrien kas prātā, tad pat saliekot bas iepriekšējās daļas kopā ar ļoti lielām pūlēm varu piespiest viņu nomierināties, un nepzaudēt loģiskās domas pavedienu.

jā, es no sirds mēdzu necist šo savu daļu, kurai patīk ietiepties un arvisiem zobiem un nagiem pieprasīt, to, kas tai pēc tiesas un taisnības pienākas. Jo tai brīdī es sāku vienkārši ņemties, jeb kūlties pa savu sviestu ...

jā - un tagad es ņemos