Below are the 5 most recent journal entries recorded in nib's LiveJournal:

Monday, April 26th, 2010
9:00 am	doma seko domai: "dzīves baudas" Mūzikas baudīšana, tautiskās dejas, danči, teātris, dziesmu un deju svētku koncerti, kino, romānu lasīšana. Bet ne gandarījums darbā. Aptuveni šādi dzīves baudīšanu uztver man tuvs cilvēks. Reducējot sanāk šādi: 1. Audiovizuālā skaistuma uztvere: mūzikas baudīšana, teātris, dziesmu un deju svētku koncerti, kino, arī romānu lasīšana. Audiovizuālā skaistuma uztvere jeb precīzāk fizisku maņu skaistuma uztvere. Jo arī ar ožu, garšu un pat tausti var baudīt skaistumu. Ir taču patīkami staigāt pa Holandes tulpju dārziem. Milzīgs skaistums! Daudz skaistas krāsas + smarža! Tāda kombinācija, kuru ir patīkami baudīt. Varbūt šo baudīšanas veidu visprecīzāk būtu saukt par fizisko saviļņojumu. Kāpēc šeit iet apakšā romānu lasīšana? Tāpēc, ka lasot romānus bieži vien sev uzbur dažādas ainas, kuras izbaudi identiski kā fiziskā pasaulē. Nevilšus nākas aizdomāties par to, cik fiziskā pasaule ir reāla, ja salīdzina ar iztēli... Un arī par to, cik vibrācijām ir liela nozīme un cik ļoti tās saistās ar vārdu "saviļņojums"... 2. Līdz-pārdzīvojums: teātris, kino, romānu lasīšana. Līdz-pārdzīvojums. Iespējams šo var vēl vairāk reducēt. Neliela nojauta ka šeit ir darīšana ar "kontrolētajām bailēm", kurš ir arī viens no baudīšanas veidiem (vai iemesliem?). Neliela nojausma, ka "kontrolētās bailes" ir saistītas ar saviļņojumu... :) 3. Meditatīvais transa stāvoklis: tautiskās dejas, dziesmu un deju svētku koncerti, danči, šeit noteikt iet apakšā arī dziedāšana - sevišķi koru dziedāšana. Kāpēc tik daudziem patīk tautiskās dejas? Skatoties no malas - nekā jau tur tāda nav. Tas, ko virspusēji var pamanīt - fiziskā izkustēšanās un iespējams kaut kas saistīts ar seksualitāti, jo tomēr dejo vīrietis ar sievieti. Bet tā liekākā bauda esot tajā, ka tad, kad kustības ir palikušas automātiskas, tad ir grandioza sajūta: kopīga saslēgšanās vienotam mērķim. Pat varbūt ne mērķim, bet tā ir tāda kopīgā saslēgšanās vienotā viļņošanās (vienotā dejā) - visi ir uz viena viļņa. Un kad esi uz šī viļņa, tad prāts praktiski atslēdzas - sanāk, ka esi kā tādā meditatīvā transā. Kaut kādas paralēles velku ar maziem, maziem bērniem, kuri pie mūzikas sāk dažādi līgoties, kustināt kājas utml. Šīs domas tādas puspabeigtas, bet kaut kāda kārtība sāk izkristalizēties un no tā paliek labāk! :) Vēl jau būs arī pašam sev klāt jāķeras. (Comment on this)
Wednesday, April 21st, 2010
1:25 pm	doma seko domai: "baudīt dzīvi?" Pirms ~2 nedēļām aizdomājos par cīņu: naudas pelnīšana vs dzīves baudīšana. Toreiz domāju par to, cik šī cīņa ir uzvarama vai neuzvarama. Šodien vairāk domāju par to, ka nav īsti skaidrs, ko nozīmē dzīves baudīšana. Kādam jau laikam ir skaidrs - bet man atbildes nav. Ja nekļūdos, tad pēc loģikas atbilde ir līdzīga - kā atbilde uz jautājumu "ko es gribu?". Tikko lasīju Felicity ierakstus - un tur arī vienā brīdī viņa saprot, ka pati nezina, ko grib. Šī neziņa viņu, saprotams, biedē, jo ja nezini, ko gribi, tad jau viss pamats principā ir sašķobijies... Vispār ir sajūta, ka reti kurš zina, ko grib. Viens veids, kā meklēt atbildi uz šādu jautājumu, varētu būt - atrast visus (vai daudzus) variantus, ko varētu vispār cilvēks gribēt (jeb uzskaitīt momentus, kad tiek (vai varētu tikt) baudīta dzīve). Un tālāk jau katru atsevišķi var pārdomāt. Ienāca prātā Maslova piramīda. Bet vai tā nenojauks paša oriģinalitāti. Jāsāk laikam labāk pašām ar savām izjūtām. (Comment on this)
1:19 pm	doma, par ko aizdomājos pirms ~2 nedēļām Tas ir diezgan izaicinoši un pat grūti. Šķiet, ka daudziem tas tā pa īstam nekad arī nesanāk. Dažiem laikam arī izdodas. Runa ir par "cīņu": naudas pelnīšana vs dzīves baudīšana. Jo, ja klasiskā veidā cenšas pelnīt naudu (kā ierindas zombijs), tad aizņemtība tā visu apēd, ka tikai pa laikam ir tādi nelieli realitātes uzzibsnījumi un tad atkal turpinās aizņemtība ar šo diezgan virtuālo parādību - darbs. (Comment on this)
Sunday, April 11th, 2010
10:44 pm	Dienasgrāmata Nāk viens notikums, tad nākamais, tad nākamais. Katrs kaut ko iemāca. Vai vismaz cenšas iemācīt. Bet skaidrā atmiņa jau dzēš visu pamazām ārā. Un tāpēc ir svarīgi pierakstīt notikumus, lai vēlāk var atsaukt atmiņā tā laika emocijas, pārdzīvojumus - un galvenais atcerēties mācību. Tā es domāju šobrīd. :) (Comment on this)
Saturday, June 25th, 2005
8:12 pm	Taa ir. Taa ir, ka uz vaardadienaam neviens neaicina!! To redzees vai visi naak pashi! (2 Comments |Comment on this)