anonymous

nezinaams @ 04:19: Dirsā visu....
She's back. Feelings are back... shit!!!!!!!

Dusmas, cerība, prieks. Manas sajūtas, viņai atgriežoties. Bļin, viņa mani pat atveda šorīt mājās no ikpiektdienas burziņa... Drausmas...
Dusmas - uz viņas vienaldzību...
Cerība - ka viņa būs Draugs (ar lielo D, jo man nekad tāda nav bijis, izņemot viņu) - laikam naivi
Prieks - ka viņa ir atpakaļ, ka varu parunāt, bet kam tas der, ja viņa nerunā, bet tikai nomirkšķina ar acīm un aiziet prom?

Varbūt viņa jūtas neveikli un tomēr vainīga pie visa? Vai arī nīst mani par to, kā viņu noliku pie zemes tad, kad man bija tiesības to darīt? Loģiku nesaprast. Kā īsti ir?

Šobrīd jūtos reāls īmo vai pokemons (pie tam - esmu pālī), bet ko darīt, ja jūties tā kā jūties un neko nevari padarīt?