Pieaugušo uzmanības deficīta sindroms

Dienas citāts: māksla - herņa ar literāru pamatojumu.

Nupat izlasīju, ka: dienu pirms manas dzimšandienas laucinieciski seksīgais kvartets Mamfords un dēli... (atzīšos, nekad neesmu painteresējusies, kurš no četriem, ja vispār "šiem četriem" ir minētais Mamfords, un kuri - tikpat minētie dēli, un visdrīzāk atrisinājums droši vien nav ar tik triviālu referenci starp nosaukumu un dalībniekiem). Pie kā es paliku - tātad Mamfords un dēli izdošot nākamo albumu pēc viņu "debijas" turklāt ar nosaukumu Bābele. Diezzin kas licis izšķirties par kaut ko tik oriģinālu titulā, bet viņiem, rādās, par to nospļauties. Vārdsakot, it kā nekā personiska, bet tomēr patīkami un sakrīt.

Esmu te. Tas laikam liecina, ka uzmanības deficīta darbs ir godam veikts, proti, vairs neatceros iemeslus, kādēļ nebūt.
Aktuālie, t.i. pagaidām neaizmirstie iemesli, ir triviāli, piemēram, fiksēt liecības, ko vēlēkais deficīts no atmiņas izdzēsīs bez žēlastības. Nēnu ir jau arī citas vietas, kur ķēpāties, bet šī tīri subj. likās visvairāk piesārņojamā, citas arī nezinu, galvu par to nelauzu. Plus - tuvākajos sabiedriskajos tīklos tomēr ir jācenzējas un jebkurā gadījumā (mirklī) var paskatīties mamma, bet tādā garā nemūžam netikšu pie public bildes ar pīpi zobos (to citreiz).
Pēc šī citu tīklu haotiska izslēgšanas principa tad nu darbojamies (tāpat kā vienmēr). Atšķirība tikai tā, ka šoreiz izslēgšana nav progresējusi līdz parastajam nulles punktam, kad izslēgts (likts iekavās, kā gribat) ir it viss un Huserls attopas pie krietni uzasinātaa Nekā (bet bija tak nazītis!).
Šoreiz bezatbildīgi piekrītam tiem, kas izliekas, ka prieks ir pašā procesā, un Huserlam jau arī patīk pati kustība "turp un atpakaļ".