Man arī vēl citi visādi atgadījumi a četrkājainajiem cilvēka labākajiem draugiem ir bijuši.
Kad biju mazāka, gājām uz mājām ar mazajām māšelm no skolas. Ziema. Un no vienas kupenas izlēca suns, un ka sāka aurot siekalām šķīstot uz visām pusēm. Nu es protams lielais aistāvis, māsas sev aizmuguras padzinu, un pati suni sāku ar kanniņu slānīt [kāpēc man bija kanniņa, vairs neatceros :D bet labi vien ir, ka bija]

Bet visnelāgākais bija, kad man suns tā ap maniem 13 izdomāja no aizmugures uzklupt un sakoda pamatīgi plecu. Labi,ka rīkli nepārkoda, tālu nebija.

Brīnos, kā man nav trauma pēc tāda gadījuma, un joprojām kā lielais varonis aizstāvu māsas no zvēruļiem. :D

Bet to saimnieku attieksmi es tiešām nesaprotu. Nevajag taču laist vaļā tādus trakuļus..