Caur laikmetiem māk sasaukties vien stabi.

Es nerunāju. Man ir ļoti labi.

No dzelmes atskan vāji dievpalīgi.

Es nerunāju. Man ir vientulīgi.

Ir bezgalīgi. Smagi. Zīles kokā.

Kad nerunāju, viss ir manā rokā.

Un tumsai it nemaz nav tāda vara.

Es nerunāju. Mūžība ir gara.

/M.Melgalvs/

(Īstenība ir plika.

Tavas jūtas un domas ir tieši tik lielas,

cik ir.)

/J.Ramba/

Ir dažas tādas mūžīgas lietas,

kas paliek, kad iznīcīgās

      (kā, piemēram, jaunība,

            draudzība,

                   mīlestība) ir prom.

Tomēr- ir dažas tādas mūžīgas

lietas,

kas paliek

(kā, piemēram,)

sienāža lēciens no tavas rokas,

vējš tavos matos,

un tas, kā tu pievēri acis saulē

nemainīgi lēni un maigi, kā

pasargāt gribēdama sauli no sevis.

Ir dažas tādas mūžīgas lietas.

/I.Jansone/