Es neizprotu bieži vien pārspīpēto salaulāšanās svarīgumu sievietes acīs [sapņi par baltām kleitām, kāzu zvaniem un kenam līdzīgu vīrišķi, kas jāprec, man vispār izraisa sašutumu]. Nu ja mīl, tad mīl, neatkarīgi no tā vai ir rinķis pirkstā vai nav.

Citi saka, ja negribās precēties, nav pārliecības par attiecību nopietnību/noturību. Bet vai tad vispār par kaut ko var būt 100% pārliecināts? Un savā ziņā es laulībām varu piešūt nestabilitātes sajūtu- piesiešanas veids kā ne kā.

Tu esi precējies?