March 31st, 2005

• Eppā.
• 3/31/05 12:04 am
• Uz ašu roku kautkā neskanīgi no slāvvalodām tulkojas. Par autoru pirmā dzirdēšana, bet esot franču rakstnieks.
  
  Žila Gonkūra dienasgrāmata, 1869. gada 7.aprīlis.
  "Pusdienojām pie Maņjī.
  Runājām par Bertello* paredzējumu, ka itkā pēc 100 gadiem zinātnes attīstības cilvēks zinās, kas ir atoms, un varēs pēc vēlēšanās pielietot saules gaismu, to nodzēst un atkal iedegt. Klods Bernārs**, no savas puses, paziņoja, ka pēc 100 gadiem fizioloģijas pētīšanas varēs mainīt organisko dzīvi un radīt cilvēkus.
  Mēs neiebildām, taču nācām pie secinājuma, ka tad kad pasaule līdz tam nonāks, uz zemes nolaidīsies vecs dieviņš ar sirmu bārdu un atslēgu saišķi un teiks cilvēkiem to pašu, ko piecos vakarā saka izstādē Salonā: "Kungi, slēdzam ciet!""
  ____
  *franču zinātnieks-ķimiķis, bet **esot franču zinātnieks-fiziologs, tā tiek skaidrots.
  
  Bet vispār meklējot labas grāmatas nākas vai nu ostīt visas pēc kārtas lai atrastu to pareizo un īsto labas grāmatas smaržu, vai arī paļauties uz "slikta-kvalitāte-bet-cieti-vāki = labs saturs" formulu. Labā kvalitātē izdod tikai tās labās grāmatas kas jau kļuvušas par klasiku. Ar daiļliteratūru ir otrādi - jo glītāks un gaumīgāks noformējums, jo labāks romāns izdevējuprāt, un cēlāku reklāmu pelnījis. Vispār, daiļliteratūras izdevēji ir tāda reta suga, kura slavē pašu labāko no tā, kas viņiem ir.
  
• 0 didcomment this