16:56 - Darbaholisms
Sapratu, ka esmu darbaholiķē un bīvdienās jūtos kā slima un visu laiku nepamet doma, ka reāli besī zaudētais laiks un nauda.
___________________________________________________________________________
Latviešiem darbaholisms, iespējams, ir jau gēnos. Pat sakāmvārdi un parunas par to liecina – jo vairāk dara, jo vairāk padara; darba pilnas rokas; bez darba kā bez rokām; darbiem nekad nav gala; darbs ir tikums u.c.
Darbaholiķi gan var diezgan viegli atšķirt no tāda cilvēka, kurš strādā vairākos darbos nepieciešamības dēļ. Abi pavada darbā gandrīz ļoti daudz laika, abi mājās atgriežas vēlu vakaros un strādā arī brīvdienās. Taču pirmajā gadījumā cilvēki mājup un izklaidēties dodas nelabprāt, bet otrajā gadījumā cilvēki ir izslāpuši pēc kvalitatīvas atpūtas un patīkamas sabiedrības. Aizverot darba durvis, pirmie turpina risināt dara lietas un nespēj atslēgt smadzenes.
Darbaholisms ir atkarība no darba. Lai cik nereāli tas izklausās, tā ir tāda pati nopietna problēma kā atkarība no alkohola un citām apreibinošām vielām, no cigaretēm un no azartspēlēm. Kā jebkurš atkarībā nonācis cilvēks, arī darbaholiķis ar laiku vairs nespēj kontrolēt savu uzvedību, brīvajos brīžos nevar atrast sev nodarbes, viņu viss kaitina un tā rodas strīdi.
Nosacīts darbaholisms var rasties arī ģimenes skandālu dēļ. Viena vai otra pusīte labāk jūtas darbā – paliek, spēlējot spēlītes, imitējot kādu atskaišu sagatavošanu, lai gan mājās būtu jātaisa, piemēram remonts. Ģimenēs, kurās kāds ir darbaholiķis, krīze ir neizbēgama. Dzīvojot iepriekšminētajās situācijās, cilvēki pamazām kļūst sveši viens otram. Ja darbs beidzas vēlu, tad, pārnākot mājās, vairs nav ne spēka, ne vēlēšanās analizēt jautājumus, kas saistīti ar mājām.
Darbaholiķa acīmredzamās pazīmes
- Sajūta, ka viņš no darba neiziet. Tu atnāc – viņš jau priekšā, tu ej prom – viņš vēl nekur netaisās. Sākumā tas var radīt darbabiedru respektu un cieņu, bet vēlāk tas sāk kaitināt. Kolēģos uzvirmo dusmas, ka tā viņi tiek diskreditēti vadības acīs.
- Darbs dzīvē ir galvenais. Tas nekas, ka patiesībā talanti var būt ir citi. Tas šādam cilvēkam ir vienalga, būtisks ir pats darba process, un, ja vēl ir kaut kur manāms rezultāts (tomēr visbiežāk esot tā, ka samaksa nav adekvāta darbā nosēdētajam laikam)… Tomēr darbaholiķi nespēj atbildēt, kāpēc viņam nepieciešams tieši šis darbs.
- Bez darba darbaholiķis jūtas neomulīgi, īpaši ja runa ir par kolektīvu atpūtu. Darba vidē viss ir saplānots, bet dzīvē var notikt daudz kas, un tas “jebkas” nav paredzams un kontrolējams. Tieši no šādām situācijām šie cilvēki cenšas izvairīties.
- Neprasme atpūsties. Ja arī darbaholiķis ir izvilkts kaut kur cilvēkos, tas var izvērsties par kašķi vai arī cilvēks jutīsies lieks un nevajadzīgs. Darbaholiķim īpaši derdzīgas ir jautrās kompānijas, jo pašam zudušas socializēšanās spējas, līdz ar to nav saprašanas, kā kontaktēties ar līdzcilvēkiem.
Darbaholisma iemesli var būt arī...
- Bailes veidot attiecības ar cilvēkiem un nepilnvērtības sajūta. Ja bez darba tavā dzīvē nav nekā, tad vēlme strādāt ar laiku var kļūt pataloģiska – strādājot veidojas noderības un bara piederības sajūta. Darbā valda noteikta kārtība un jau gatavi noteikumi, kuriem visi pakļaujas, un pašam nav jāveido attiecības vai jāizrāda iniciatīva. Darbaholiķis, lai izvairītos no vientulības ārpasaulē, var darba problēmas birojā risināt caurām naktīm, tā radot svarīgu iespaidu.
- Nebeidzami strīdi ģimenē. Tas nav nekas jauns, ka no skaļiem kašķiem mājās, cilvēks mieru meklē darbā, pildot atskaites vēlos vakaros un dodoties komandējumos. Mūžīgie strīdi un nesaprašanās ir populārākais iemesls lielai aizrautībai strādāt, kas visbiežāk turpinās jau kā atkarība.
Darbs ir atkarības paveids. Iespējams pat tā, ka cilvēks ikdienā pieradis pie noteiktas devas stresa, steigas, nemitīgas rosības un darījumiem, brīvdienās jūtas nelaimīgs. Izrādās, ka, organisms ir pieradināts pie stresa hormoniem, kas tiek ražoti, strādājot, bet brīvdienās sākas lomkas, kas izpaužas kā strīdi un neapmierinātība ar visu apkārtējo.
Darbaholisms, tāpat kā citas atkarības, palīdz aizbēgt no īstenības, pie viena atliekot savu nedienu risināšanu. Ir daudzi, kuriem darbs ir kā zāles, piemēram, lai aizmirstos no nelaimīgas mīlestības vai tuvinieka zaudējuma. Samierinoties ar zaudējumu, arī pāriet apsēstība ar darbu.
Kā palīdzīgā roka būs tas, ja apkārtējie sapratīs darbaholisma iemeslu un centīsies to novērst, nepārmetot saslimušajam. Piespiedu kārtā šīs psiholoģiskā kaite nav ārstējama. Ir jāveido tādi apstākļi, kur darbaholiķis bez darba justos labi un būtu priecīgs atgriezties.
Daudzviet pasaulē šo problēmu risina valstiskā apmērā. Tāpat, kā ir anonīmo alkoholiķu, tā arī tiek veidotas anonīmo darbaholiķu apvienības. Tur kopā ar speciālistu tiek meklēti krīzes iemesli un izeja no tās.
Ir atšķirība starp darbaholismu un darba mīlestību. Tas iespējams tajos gadījumos, kad cilvēkam patīk tas, ko viņš dara, tam viņš velta arī savu brīvo laiku – darbs reizē ir arī hobijs un atpūta. Pēc būtības tas nav slikti, jo darbs, ko darām ar prieku, raisa labas izjūtas un apmierinātību ar dzīvi. Ja sasniegtos mērķus spējam izbaudīt. Darbaholiķiem savukārt bieži šīs lietas ir ārpus kontroles. Par darbu viņi domā nepārtraukti un, ja nestrādā, jūtas panikā vai depresīvi.
Pārbaudi, vai neesi riska zonā
Atbildi uz šiem jautājumiem ar jā vai nē, lai noteiktu, vai tev nebūtu jāsāk uztraukties par darbaholismu.
- Vai darbs sagādā tev lielāku sajūsmu, nekā ģimenes lietas vai hobiji?
- Vai ir tādi brīži, kad tu spēj tikt galā ar visiem darba pienākumiem un tādi brīži, kad tev šķiet, ka tu neko nespēj?
- Vai tu ņem darbu uz mājām? Vai bieži strādā papildus nedēļas nogalēs vai brīvdienās?
- Vai darbs ir tas, kas tev padodas vislabāk, un tu runā par to visvairāk?
- Vai tu strādā vairāk kā 40 stundu nedēļā?
- Vai tev ir kāds hobijs, kuru tu esi padarījusi par naudu nesošu nodarbi?
- Vai tu uzskati sevi (un nevienu citu) pilnībā atbildīgu par sava darba pūliņu rezultātiem?
- Vai tev ir grūti saplānot tikšanos ar saviem draugiem un ģimenes locekļiem?
- Vai esi uzņēmusies papildu darbus, jo saproti, ka citādi tie netiks paveikti?
- Vai biežas ir situācijas, ka tu nepietiekami izvērtē kāda darba vai projekta ilgumu, un esi spiesta steigties pēdējā brīdī?
- Vai piekrīti apgalvojumam, ka ir vērts strādāt ilgākas darba stundas, ja tu mīli savu darbu?
- Vai tevi kaitina cilvēki, kuriem darbs nav prioritāte?
- Vai tu baidies no tā, ka nepietiekami smagi strādājot, tu varētu pazaudēt savu darbu vai autoritāti?
- Vai tevi piemeklē bailes un šaubas pat tad, kad viss šķietami ir kārtībā?
- Vai tu dari lietas enerģiski un ar sacensības garu, ieskaitot arī spēles un izklaides?
- Vai tevi kaitina, ja cilvēki lūdz tevi mazāk strādāt un pievērsties kam citam?
- Vai tev ir bijušas situācijas, ka lielais darbu apjoms ietekmē attiecības ar ģimeni, draugiem vai radiem?
- Vai tu domā par darbu, kad brauc transportā, centies iemigt, vai brīžos, kad citi cilvēki runā?
- Vai tu strādā vai lasi savu maltīšu laikos?
- Vai tu piekrīti apgalvojumam, ka vairāk naudas atrisinātu citas problēmas tavā dzīvē?
Ja tava atbilde ir apstiprinoša uz trim vai vairāk jautājumiem, ir pamats sākt uztraukties. Mēģini mazliet vairāk laika veltīt atpūtai vai saziņai ar draugiem un ģimeni. Par darbaholiķi nekļūst vienas dienas laikā, tāpēc, iespējams, vēl nekas nav zaudēts.
Ko darīt, lai neiekristu
Nejaušu brīvbrīdi var izmantot arī lietderīgi, ar prātu piespiežot sevi atiet no darba. Piemēram, var turēt mašīnā diskos vai mazajā atskaņotājā daiļliteratūras audioversijas, tad kādā garākā lidojumā, pārbraucienā, atslēdzoties no pienākumiem, var pabaudīt ko arī lietderīgu. Šajā laikā smadzenes var atslogot ar domām par ko citu, piemēram, audiāli mācoties kādu svešvalodu. Interesanti, bet pētījumi liecina, ka cītīgie darbienieki lidojumu laikā savai sirdsapziņai imitē strādāšanu – atver darba datoru, bet patiesībā spēlē kārtis vai skatās filmas. Pavērojiet!
( http://karjeraunnauda.espati.lv/index/view/raksts/Kad-kaitina-viss-izemot-darbu/id/796/ )
____________________________________________________________________________
Man starpcitu nevis 3 , bet 14 atbildes minētajā testā bija jā
|