|
4. Apr 2007|23:54 |
Parasti, kad cilvēka dzīvē notiek, kas tāds, kas apgriež visu kājām gaisā, tiek teikts, ka dzīve apgriežās par 360 grādiem. Bet patiesībā.. Vai tad tas nenozīmē, ka viss ir atgriezies sākumpunktā? Jo trīs simti sešdesmit grādi ir viens vesels apgrieziens..
arī pasaule taču griežās par 360 grādiem.. un katru dienu no jauna atgriežas diena. Pēc dienas nāk nakts. Pēc nakts atkal diena..
tad kapēc cilvēki nesamierinās ar rūgto patiesību.. par to, ka patiesībā.. viņu dzīve ir apgriezusies par veselu viduvējību - 180 grādiem?
Tas laikam vienkārši nekad nemainīsies - Cilvēks ir vienīgais dzīvnieks, kas baidās būt tāds, kāds ir patiesībā.
Vēl es esmu nonākusi pie kādas atklāsmes.. Lai arī cilvēks pavada ar sevi visu savu mūžu.. Dienu no dienas, nakti no naktis.. Viņam, bieži vien, ir grūti runāt par to kā viņš jūtās, kā viņam iet.. Viņš labāk runās par citiem.
..
"Kušš.. Neliecies traucēts..'' viņa klusu čukstēja "Es atkal vēlēšos.. Un es atkal apsolu to darīt klusītiņām, lai tu atkal neko nedzirdētu, es apsolu netraucēt..'' |
|