| |
[26. Mar 2007|19:42] |
| [ | Garastāvoklis: |
| |  calm | ] |
| [ | Mūzika |
| | I'm alright - Stereophonics | ] |
Pelēkās krāsas vairs nav...
Bet nav vairs ne dzeltenās, ne sarkanās, ne rozā, ne baltās, ne melnās..
Krāsu vairs nav vispār.
Time out.
...
Gribās būt augstāk par zemi. Protams, gribētos pacelties spārnos, izjust brīvību, bet tomēr NĒ, šoreiz es to gribu savādāk - es vēlētos staigāt pa jumtiem, saulrieta laikā, spēt uz mirkli aizvērt acis un nedomājot par to, kas sagaidīs, kad tās atvēršu.
Es, fotoaparāts, pavasara vējš.. siltums.. varbūt vēl kāds, jā, tas nebūtu slikti. nē, tas nav piedāvājums vai lūgums. es tikai ieminos par iespējamo kompāniju, par kādu, kas man nemācīs, kā ir jādzīvo.. nē, nē.. protams, ka pasta kaste, kas domātu ieteikumu sūtīšanai, darbojas 24/7, vienkārši.. lai arī ir TĀ kā tas ir, ar mani viss ir.. nu labi, BŪS kārtībā.
Es vienkārši vēlos, lai arī pēdējā laikā šķiet, ka es nedrīkstu neko vēlēties, man ir jābūt mierā ar jau esošo. Bet.. piedod, nepieradināti cilvēki tā nemāk... Es vēlēšos tāpat, kaut vai klusītiņām, lai tu, tepat esot, nedzirdētu.
Es vēlēšos, lai arī mani aizķer pavasaris.
Brīvība man jau ir.. Lielā mērā. Tā arī esot man nākusi par labu. Vai tā es nezinu.
Ja runā par to, ko es zinu, tad zinu, ka dziļi iekšā es ļoti, ļoti ilgojos.. |
|
|