|
28. Okt 2006|17:33 |
Jā, jā - atkal gribu pasūdzēties.
...
Atkal vena mājās, atkal klusums, atkal miers.
Laikam tiešām ar katru dienu pārvēršos par vēl klusāku, nerd'īgāku un nūģīgāku cilvēku, nekā jau esmu palikusi.
Dzīvot pelēkā rutīnā - MĀJAS -> SKOLA -> TRENIŅŠ.
Pat draugam, kuru uzskati par savu labāko draugu, priekš Tevis vairs nav laika. Paldies, bet nu.. neturēšu ļaunu prātu- ja nav, tad nav, man ļoti žēl.
...
Vienreiz tētis pateica ļoti labu teicienu: "Ja Tu kādam piezvani tad šis cilvēks ir tavā sistēmā, un Tev viņš ir vajadzīgs, ja Tev piezvana, tad tu esi šī cilvēka sistēmā, un tu esi šim cilvēkam vajadzīgs."
Laikam visi ir manā sistēmā, bet es neesmu neviena.
...
Skumji.
...
Tagad tiešām liekās, ka tiešām vienīgie cilvēki, kas mani tā pa īstam mīl ir mamma un tētis, pārējie?
Pārējiem nav laika... Man...
..
Pietrūkst. |
|