|
Mar. 12th, 2015|07:36 pm |
Es esmu par to domājusi, ka varētu pati piezvanīt un sarunāt skatīšanos utt. Bet nu es nevaru pieņemt to, ka man par pieaugušu vīrieti būtu jāauklējas kā ar mazu bērnu, tas taču ir absurds, kā mammītei viņu vest istabu skatīties. Es nedomāju, ka tas ir kauns - tas stulbums un neizmērojama bezkaunība. Turklāt nav jau nekādas putras, putra būs tad, kad viņš attapsies uz ielas ar visu savu ģitāru un tad mēs jau būsim citā valstī un nebūs neviena, kurš viņam palīdzetu vai kaut ko mekletu viņa vietā. |
|