|
Feb. 10th, 2014|06:56 pm |
|
Brīvdienu gan neprasīju, bet demonstratīvā šņaukāšanas un klepošana menedžeres kltābūtnē aīmredzot tomēr aizķēra kādu līdzjūtības stīgu, kā rezultatā šodien vārtos pa gultu. Ģimenes ārsti šajā valstī ir viena dīvaina lieta, jo tā labi piedomajot arī es varētu būt gimenes ārsts, jo principā pret katru kaiti tiek ieteikts universālais paracetamols. Tiesa gan pateicoties tam, ka pirms gadiem n diezgan intensīvi aizrāvos ar pretsāpju medikamentu lietošanu, ar paracetamoliem un visiem mediakmentiem, kam priedēklis ibu- esmu diezgan neitrālās attiecībās, proti mani pārak neietekmē to iedarbība. Tomēr atbraucot uz šejieni varbūt ir nostrādajis kaut kāds iekšējais slēdzis, kurš saka (slēdizs neko nesaka) - Latvijā tas viss ir atjaukts ar ūdeni un veļas pulveri šķaida ar sasmalcinātu papīru, un melno piparu vietā mums pārdod sadriskātu melno kartonu. Bet tas, ko gribu teikt ir - piegrūžu sevi šodien ar zālēm un jūtos ok. Un patiesībā ir diezgan forši palikt mājās un vārtīties pa gultu, kad tev dzīvoklis, kurš pašam patīk. Un nevaru sagaidīt atvaļinajumu līdz kuram ir palicis aptuveni mēnesis. Dikti un ļoti es te plānoju, ko vilkt un kā, bet man nav ne jausmas kāds būs marts Latvijā un esmu satraukta vai mans stilīgais pončo un nebūs mazliet par plānu. |
|