|
Aug. 9th, 2013|05:48 pm |
Es atvainojos, bet tie pensionāri ir debīli.
http://staburags.diena.lv/portals/vietejas/raksts.html?xml_id=33810
Es gan parasti izlasu un aizmirstu par tādām muļķībām, bet šoreiz dzimtais miests mani paņēma uz izbrīna. Būtu arī palaidusi garām, ja daļa tur mītošo jauno māmiņu nebūtu sākušas publiski šūmēties. Pirms gadiem dafiga, varbūt arī ne tik dafiga, arī tieši pie maniem daudzstāvu mājas pirmā stāva logiem (Aizkrauklē) tika uzcelts bērnu rotaļu laukums. Toreiz tas bija pirmais krutais rotaļu laukums pilsētā un visi bija tik apmierināti, ka vai no biksiņam bija jālec laukā. Man tas arī likās diezgan forši, jo atcerējos, ka manā bērnībā spēlējāmies tajā pat vietā, tikai tur atradās pussabrukusi smilškaste, kurā kakāja kaķi. Uzcēla un viss bija forši. Ap deviņiem/desmitiem no rīta saradās bērni, ap deviņiem vakarā izklīda. Man pat likās diezgan smieklīgi tas, ka šad tad kāds pieklauvēja pie palodzes, lai palūgtu padzerties vai lūdza ielaist tualetē, jo līdz mājām esot tālu un, ja aizies mājās, tad mamma vairs atpakaļ nelaidīs. Ar bērniem nekādu problēmu. Problēmas vairak radīja kompānijas, kas pēc tiem deviņiem vakarā nomainīja bērnus. Vairak traucēja pusmūža vīrieši, kas ar apbrīnojamu regularitāti mēdza iestrēgt bērniem paredzētajās šļūkšanas caurulēs, čurāšana zem mana loga, gudrinieki, kam uz kuģīša bija jāsazīmē dzimumlocekļi un pie soliņiem atstātais semačku paklājs.
Tagad jau pēc kāda laika pilsētu turpina labiekārtot un pēkšņi aktivizējas bērnu laukumu nīdēju bandas. Kaut kā muļķigi sanāk, jo neba nu tie bija tie bērni, kas izsita tantei logus, apzīmēja durvis un tagad skries slaucīt savas sūdainās rokas viņas Ēģiptes kokvilnas palagos. Diezgan ilgi nodzīvoju pie bērnu laukumu, mamma vēl joprojām dzīvo, bet nekas traģisks nav notici. Vai varbūt es vienkārši esmu tā veiksminiece, kuras logi un palagi ir paslīdējuši garām ļauno bērnu vērīgajiem skatieniem?
Nu tas ir pilnīgs absurds. Jo vairāk rakstu, jo lielākās auzās pati bruacu. Jo vairak par to domāju, jo vairak man šķiet, ka tiem pensionāriem ir auzas galvā.
Problēma ir tie mazgadīgie un ne tik mazgadīgie uzdzīvotāji un vandāļi, kas bērnu laukumus uzskata par vietu, kur izpausties. Un šī lūk ir problēma, ko vajadzētu risināt ar pašvaldības policijas palīdzību, nevis liedzot bērniem iespēju spēlēties pie savām mājām. Un galu galā nav jau tajā Aizkrauklē arī 8 miljardi bērnu, kas visi sanesās pie vienām šūpolēm, tad kopīgiem spēkiem izrauj tās no zemes un iemet tantes Ļubovas logā.
Kasīties vajag ar īstajiem vandāļiem, bet tantes to nedara, jo labi zina, ka izsitīs ne tikai vienu logu. Tāpēc atrod ko citu, kam piekasīties, klūp krāgā bērniem un mēģinā domes pārstāvim noraut kreklu.
Viss. Mani tas tik ļoti uzjautrina, ka nespēju atturēties, nepaužot savu viedokli šajā patiesībā nesvarīgajā un nevienu neinteresējošajā jautājumā.
|
|