|
Apr. 15th, 2011|10:37 pm |
Lasu Doriana Greja Ģīmetni un nevaru nedomāt.
Aija saka, ka lielako ties cilvēka āriene atbilst tam, kas slepjas iekšienē. Pirmajā brīdī gribās lekt kājās un protestēt - kādas, pie velna, muļķības! Bet apdomajot šķiet, ka tā gandrīz vai ir. Es zinu pietiekami daudz cilvēku zem kuru pievilcīgās vizuālās ārienes slēpjas vienkārši graujoši pretīgs raksturs vai arī tieši tas ir tas, ko Aija bija domājusi sakot, ka izskats atbilst ārienei, to, ka pastāv zināms paradokss starp šīm abām lietām? Velns viņu zin. Un gribot negribot jāņem sevi par piemēru. Jadoma, kuru no šīm abām vērtībām esmu sev melīgi piedēvējusi - izskatu jeb raksturu? Varbūt esmu nepamatoti piesavinājusies abus, lai gan patiesībai neatbilst neviens?
Ļoti interesanti, žēl, ka mums ir jāanalizē obligatā apgaismības literatūra, kura daļēji pateicoties savam obligātumam ir nelasāma, nevis literatūras, kas šķiet tīkama un analīzes vērta.
Nolēmu šovakar, ka uzrakstīšu grāmatu. Ne par šo tēmu gan, bet nu... redzēs. |
|