|
Dec. 16th, 2007|10:50 pm |
Kā mēs braucām egles koku lūkoties [zagt].
Pirmais egles meklējumus apgrūtinoāis fakts bija valsts mežu trūkums. Pirms izbraukšanas es protams
tiku nomierināta ar vārdiem: "Ko tu ņemies, tak gar ceļu var cirst arī privātajos.."
Nu jā, var jau. Tikai cik daudz skaistu, mazu eglīšu jūs esat redzējuši ceļmalā? Es šodien
neredzeju nevienu.
Tā nu mēs nobraucām vislielākajā nomalē kādu vien varēja atrast.
Bridām ellē rāta visdziļākajā biezoknī, lai nemanīti varētu nozagt eglīti.
Visu vēl sarežģītāku padarīja manas bailes no lāčiem [šķiet diezgan nepamatotās :D],
kā arī paranoja, ka no krūmiem varētu izskriet meža īpašnieks ar bisi rokās.
Bet egle tomēr man ir, pagaidām vēl mašīnas bagažniekā. :) |
|