|
Mar. 15th, 2009|07:09 pm |
Pierijos ķiploku mērci un visa romantika kā nebijusi. Nu galu galā vienatnē ar romantiku aizrauties ir grūti.
Es kā vienmēr apņemos no rīta piecelties 6. Savākties. Utaisīt seju daudz maz normālu un nu jā.. tā, lai kad es eju garām atskatās. Tikai lielāko ties man ir slinkums kaut ko darīt un velme būt neredzamai dominē par
man nolādēto, izteikti sievišķīgo daļu.
Šodien nebija īsti ko darīt tāpēc attapos pie spoguļa, mērot krūšturus un spriežot, kurā krūtis izskatās lielākas. Pie kopsaucēja tā arī nenonācu.
Pa nedēļu mums ir dots uzdevums kaut ko uzrakstīt par katru klases biedru, kas patiesībā ir ļoti grūts uzdevums, jo rakstīt drīkst tikai labu. Tas nozīmē, ka vai nu jāmelo vai atkal jāķerās pie tādām daudznozīmīgām frāzēm kā: Paliec kāds esi! Tu biji labs klases biedrs! Es tevi neazimirsīšu (jej bogu, protams, ka enaizmirsīšu, jo lielāku idiotu es satikusi nesmu - nu shito copy paste gandrīz visiem)
Bet vispār man jau viss ir izplānots - es sēdēšu uz palodzes, pie loga ar skatu uz jūru, dzeršu alu! |
|