|
Feb. 25th, 2009|09:48 pm |
Man patiesībā šodien bezgalīgi sagribējās pie jūras būt.
Atceros kā kadreiz pie Kolkas sēdējām krastmalā un ēdām marinētus gurķus, segās satinušies.
Vispār man daudz pietrūkst.
Pietrūkst lēto viesnīcu un neerto gultu. Vislabāk atceros rozā istabiņu, kurā nevarēju aizmigt, jo viņa
bija ROZA! Gāju vestibilā, uz koka krēsla gulēt.
Vēl man gribās ar ūdenslēpēm izbaukt un ar apdedzinātu degunu, guļot uz katamarāna, dreifēt pa ezera vidu.
Vai arī sēdēt, pļavas vidū atrastā vagonā, jo telti slinkums celt.
Mēs kādreiz daudz darījām.
Mana dzīves kvalitāte manāmi pasliktinās.
Nu tas tā, by the way... vienkārši prasās kaut ko jaunu. Svaigas asinis. |
|