|
Nov. 25th, 2008|04:53 pm |
Apsolīju sev pēc 18.00 vairs neēst.
Kaut gan vienalga taču.
Man vienmēr pēc labām dienām ir skumji.
Joki par viņu, par citiem. Sarkastiskas piezīmes.
Un tad tu apjēdz.. tu jau neesi tas kurš smejas. Viņi visi smejas, es tikai stāstu un stāstu, lai nebūtu jādomā, lai nebūtu jāredz.
Un galu galā labo dienu nemaz nav. Es vienmēr esmu skumja.
Šodien nebiju sapulcē.
Es nesmejos - tikai ļauni ņirgājos, lai slēptu savas nepilnības. |
|