| |
[Dec. 10th, 2014|09:32 pm] |
|
Domāju par to, kā es atstumju cilvēkus un pēc tam čīkstu, ka man ir vientuļi un, ka nav šeit draugu. Kas nebūt aŗī nav taisnība, esmu sadraudzejusies ar Aneti un Martu, kuras abas ir diezgan feinas. Bet tad pār mani nāca apgaismība - tā nav draugu neesamība, kas mani padara vientuļu. Es gribu ģimeni. Savu ģimeni. Bet tas laikam, kad pūcei aste ziedēs. |
|
|